Pašvaldība
Latvijas dzimtsarakstu sistēmai - 100
2021. gada 18. februārī plkst. 16.00 notiks Latvijas dzimtsarakstu simtgadei veltīts tiešsaistes dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas. Pasākumā Tieslietu ministrija godinās dzimtsarakstu sistēmas darbiniekus.Dzimtsarakstu nodaļas, kopš to izveidošanas 1921. gada 18. februārī, ir tieslietu ministra uzraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas 122 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. "Dzimtsarakstu nodaļas veic sabiedrībai nozīmīgas funkcijas – laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju. Tas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas ir līdzās cilvēkam visu dzīvi – no dzimšanas līdz mūža beigām. Dzimtsarakstu nodaļu praktiskais un ikdienišķais darbs ieņem fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē, kas mūsu sabiedrībai ir bijušas svarīgas gadsimtiem ilgi," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma - Laimere norāda: "Neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu, modernu institūciju. Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm."
Vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA). Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku asociācijas vadītāja Inese Bumbiere-Kaž norāda: “DZINDA dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk kā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara savu sirdsdarbu. Svētku reizē ir jāatzīst, ka patiesi vērtīga ir tā dzīve, kas dzīvota citiem!”
Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921. gada 18. februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju". Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, īpaši Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.
Tieslietu ministrija
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma - Laimere norāda: "Neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu, modernu institūciju. Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm."
Vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA). Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku asociācijas vadītāja Inese Bumbiere-Kaž norāda: “DZINDA dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk kā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara savu sirdsdarbu. Svētku reizē ir jāatzīst, ka patiesi vērtīga ir tā dzīve, kas dzīvota citiem!”
Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921. gada 18. februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju". Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, īpaši Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.
Tieslietu ministrija
