Pašvaldība
PAPILDINĀTS: Carnikavā aizritējusi diskusija par zvejnieku arodu
Šā gada 23. oktobrī Carnikavā notika biedrības “Jūras Zeme” un “Jūrkante” sadarbības projekta noslēguma pasākums – diskusija “Piekrastes skolas – piekrastes zvejniekiem”, kurā dalībnieki tika aicināti izteikt pārdomas par piekrastes zvejniecības nozares pašreizējo situāciju, nākotnes perspektīvām un tendencēm.Pasākumā tika apspriesta satraucoša tendence – 20. gs. sākumā Latvijā kā profesionāli zvejnieki strādāja 10 000—12 000 cilvēku, bet, sākoties 21. gs. trešajai desmitgadei, reģistrēti vairs tikai apmēram 100 piekrastes zvejnieku.
Diskusijā piedalījās Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novada pārstāvji, Zemkopības Ministriju vadošie speciālisti, Vidzemes piekrastes skolu pārstāvji un zvejnieki, piekrastes aroda vēstures pētnieki, jūrasbraucēji un Latvijas Jūras Akadēmijas mācībspēki. Pēc speciālistu un lietpratēju teiktā tika secināts, ka piekrastes zvejas nozare pēdējo gadu laikā ir stabila, taču ir nepieciešams šo nozari attīstīt un veicināt tās saglabāšanu.
Carnikavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Genovefa Kozlovska izteica, ka novada identitāti un kultūrvidi raksturojošās tradīcijas, prasmes un amati nedrīkstētu izzust - ne tikai tradicionālā piekrastes zvejniecība, bet arī novadam tik raksturīgā nēģu zveja Gaujā. G. Kozlovska stāstīja, ka ir organizēta šim tematam virzīta interešu izglītība, bet ne visi mēģinājumi bijuši veiksmīgi. Tomēr mēģināts tiks vēl, pielietojot citas motivējošas metodes.
Piekrastes zvejā 2019.gadā bija nodarbināti 94 cilvēki, savā ziņojumā norādīja Zemkopības Ministrijas zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Šobrīd Latvijā ir trīs pilna laika zvejnieki, kuri paralēli nestrādā citus darbus. Zvejnieku vidējais vecums ir aptuveni 60 gadu. Lielākā rādītāju daļa – izmantoto laivu skaits, strādājošo skaits lēnām, bet konsekventi samazinās. Līdz ar to, iecerētais darbs piejūras skolās būtu tikai atbalstāms. Riekstiņa kungs norādīja, ka būtu lietderīgi aktivizēt skolu un arī pašvaldību sadarbību ar Zemkopības Ministrijas Zivsaimniecības sadarbības tīklu, kura aktivitātes ietver arī zvejniecības popularizēšanu skolās.
Guntars Catlaks, Izglītības un Zinātnes Ministrijas Valsts Izglītības satura centra vadītājs uzsvēra, ka iespējami divi virzieni nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kas sevī ietvertu arī zvejnieka profesijas apguvi. Viens virziens ir profesionālā izglītība, kas sevī varētu ietvert arī plašāku apmācāmo skaitu. Šeit dīvas problēmas. Vispirms – vai apmācāmo interese un pieprasījums pēc profesijas būtu tik liels, lai var virzīties tālāk. Otra lieta, ko var uzskatīt par formālu šķērsli – pašlaik nav izstrādāti zvejnieka profesijas standarti, kas būtu par pamatu šī amata iekļaušanai profesionālā izglītošanā.
Zvejnieka profesijas pamatus var būvēt ne tikai skolā. Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus, dalījās savā pieredzē, kur kopā ar vietējiem zvejniekiem – Arvīdu Ozoliņu, Arturu Jākobsonu un citiem tiek pamazām organizēts darbs bērniem, tai skaitā īpašu vajadzību bērnu ieinteresēšanā zvejnieku profesijā. Olgas aicinājums jauniem un ne tik jauniem zvejniekiem bija – dalīties ar saviem lomiem, piedzīvojumiem un veiksmēm sociālajos tīklos, iemūžinot interesantākos mirkļus fotogrāfijās vai video.
“Piekrastes skolas – piekrastes zvejniekiem” ir noslēdzošais pasākums Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novadā īstenotajā projektā “Vidzemes piekrastes zvejas tradīcijas un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”. Vairāk par to ŠEIT.
Agnese Ģērmane, Dzintris Kolāts
