Pašvaldība
Igaunijas piekrastē gūst vērtīgu pieredzi tūristu uzņemšanas jomā
Septembrī Carnikavas novada domes pārstāvji kopā ar kolēģiem no citām Latvijas pašvaldībām projekta “Jūrtaka – Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros izzināja mūsu ziemeļu kaimiņu igauņu pieredzi tūrisma jomā.Pasākuma galvenais mērķis bija izpētīt un gūt iedvesmu no kaimiņu pieredzes, lai, attīstot maršrutu mūsu novadā, rosinātu vietējos uzņēmējus veidot un attīstīt jaunus pakalpojumus dažādām tūrisma nozares vajadzībām.
Carnikavas novadā īpaši aktuāla problēma ir naktsmītņu piedāvājums, tāpēc īpaši svarīgi bija viesu uzņemšanas uzņēmumu apmeklējumi, kurā izpētīti viesu namu, viesnīcu un kempingu, kuri atrodas centrālajā piekrastes daļā no Hāpsalas līdz Pērnavai, sniegtie pakalpojumi un īpašie piedāvājumi. Katra no apmeklētajām apmešanās vietām piesaista tūristus ar kaut ko tikai šai vietai raksturīgu. Piemēram, “Dirhami” viesu nams piedāvā nelielus, mājīgus numuriņus un ostā visu cauru gadu var pietauvoties jahtas un kuģi. Viesus tur cienā visā Igaunijā iecienītā restorānā pašā jūras krastā ar pašu kūpinātām zivīm. Savukārt Rostas brīvdienu ciemā piedāvā ne tikai nakšņošanu un pirts rituālus dažādām gaumēm, bet arī piedzīvojumu parku ar šķēršļiem un bērnu rotaļu laukumu pie pašas jūras.
Vērtīgas ierosmes gūtas ģimenes uzņēmumos, kas Igaunijā ir īpaši cieņā. Omulīgi iekārtotā naktsmītnē “Lauri-Antsu” tūrisma sētā viesiem tiek piedāvāti vien daži numuriņi, toties viesus sagaida paši saimnieki, kas ciemiņiem piedāvā pašu tikko kūpinātas zivis, jo saimnieka sirdslieta ir zveja.
Stāstu par zveju viņi prot pasniegt smeķīgi un ar ziemeļniecisku garšu. Viesu mājas “Puise Nina” saimnieks, pieredzes bagāts zvejnieks, uzbūvēja torni senās bākas izskatā, kurā ir gan pirts, gan istaba ar stiklotām sienām, no kuras var vērot zvaigznes, jūru, aitas, kas ganās turpat netālu. Savukārt pati saimniece piedāvā viesiem iegādāties rokdarbus, kopā gatavot ēdienu, apgūstot jaunas receptes. Ar jaunām receptēm ēdienu gatavošanas meistarklasēs apmeklētājus pārsteidz arī viesu namā “Altmoisa” un Varblas atpūtas ciema saimnieki. Citā viesu namā šefpavāre, kas pati ir medniece, atklāj medījumu pagatavošanas noslēpumus, vēl kādā vietā var iemācīties meistarīgi filēt zivis.
Interesanti, ka “Altmoisā” viesu nama interjeru viedojuši vietējie mākslinieki un mākslas skolas audzēkņi, bet kempingā “Salevere Salumäe Loovkoda” mākslas telpā rada un savus darbus pārdod mākslinieki no visas Igaunijas.
Visās apmeklētajās naktsmītnēs laipni gaidīti ir gan vietējie tūristi, gan ārzemnieki. Piekrastē cieņā tiek turētas senču tradīcijas, senās prasmes un vietējie produkti, tiek popularizēti vietējie ēdieni, pasniedzot tos mūsdienīgās versijās, kā arī izmantotas vietējās zvejas tradīcijas u.c.
Mūsu novads, tāpat kā Igaunijas piekraste, ir bagāts ar jūru, skaistu dabu, zvejas tradīcijām, un uzņēmējiem pieejami vairāki finanšu instrumenti tūrisma pakalpojumu nozares attīstībai. Gaidām Carnikavā uzņēmējus, kuri ir gatavi gan attīstīt esošos, gan arī izveidot jaunos dažāda līmeņa viesu uzņemšanas uzņēmumus – viesnīcas, kempingus un ģimenes viesu mājas.
Carnikava atrodas vien nepilnus 30 kilometrus no Rīgas, un tā ir vēl nepietiekami izmantota priekšrocība naktsmītņu u.c. piedāvājumā. Ar katru gadu tūristu un atpūtnieku skaits novadā palielinās, to skaitā ārvalstu tūristi, kuriem ir interese uzturēties Carnikavas novadā vairākas dienas. Tūristu pieplūdumu veicina gan augsta līmeņa sporta pasākumi, gan velo tūrisma iespējas un bagātīgā kultūras dzīve. Carnikavas Novadpētniecības centra apmeklētāju skats 2017. gadā bija gandrīz seši tūkstoši, ievērojami palielinājies ārzemju tūristu skaits, un viesi meklē iespējas uzkavēties novadā ilgāku laiku.
Esam unikāli ar nēģu zvejas un apstrādes tradīcijām, Gaujas grīvu, kura līdz ar piekrastes kāpu mežiem iekļauta elektroniskajā Latvijas ainavu dārgumu krātuvē. Dabas parkā “Piejūra” uzbūvēta promenāde ar cieto segumu, izstrādāti jauni tūrisma maršruti. Viesu uzņemšanā esam spējīgi sacensties ar Igauniju, īpaši kas attiecas uz tūristiem no Vācijas un Skandināvijas valstīm. Sekojot Igaunijas piemēram, gribam veidot drošu, komfortablu vidi, izmantojot novada neskartās dabas un kultūrvides resursus. Papildu priekšrocība ir atrašanās Baltijas valstu vidū, un, apmetoties šeit, iespējams rīkot vienas dienas izbraucienus uz Igauniju, apceļot visu Vidzemes piekrasti, jo Carnikava atrodas relatīvi netālu no Igaunijas robežas. Papildu pluss ir iedzīvotāju skaita pieaugums novadā un līdz ar to konkurētspējīgu speciālistu piesaiste no vietējo iedzīvotāju vidus.
Tāpēc aicinām uzņēmējus izvirzīt un pieņemt jaunus izaicinājumus, lai Carnikavas Nēģu karalisti veidotu par “Atpūtas un tūrisma karalisti”. Par to jau sapņojis pēdējais Carnikavas muižas īpašnieks Heinrihs H. Gēgingers, kurš jau XX gs. sākumā sapņoja Carnikavā uzbūvēt augstas klases viesnīcu un restorānus, veidojot Carnikavu par mūsdienīgu kūrortu un konkurenti Jūrmalai. Gēgingeru pēctece Karīna fon Gēgingere no Kanādas, 2017. gadā viesojoties Carnikavā, atzina, ka arī mūsdienās Carnikavai ir visas iespējas piepildīt viņas slavenā vectēva sapni, kļūstot par mazo “Pierīgas paradīzi”.
O. Rinkus
