Ģenētiski modificēta pārtika - par un pret

Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Eiropas Savienībā (ES) atļaus audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu. Ik pa brīdim atskan runas par to, ka Eiropa mudina pāriet uz zaļākiem un videi draudzīgākiem enerģijas veidiem. Ko tad vides jomā iesaka vai nosaka ES? Un cik mūsu pašu ziņā ir veidot un noteikt?

 

Šis raksts sniedz ieskatu par to, kā Latvijas iedzīvotāji, kas apvienojušies biedrībās un nodibinājumos, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, īsteno un iedzīvina savas idejas dažādos Latvijas novados, lai saglabātu sava novada, pilsētas un valsts dabas skaistumu un resursus. Rakstā minēti atsevišķi piemēri, kas ir gan kā informācijas un praktisku padomu avots, gan arī kā idejas līdzīgiem projektiem, kurus varētu pieteikt ES finansējumam nākotnē.

 

„Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un pārtika" – šā gada janvārī šie termini izskanēja visā Latvijā, jo ES ministri atļāva tās teritorijā audzēt jaunu ģenētiski modificētu kukurūzas šķirni – ASV kompānijas „Pioneer" izstrādāto TC1507.

 

Vieni parausta par to plecus: „Ko tur daudz uztraukties?! Pateicoties augu un dzīvnieku ģenētiskai modifikācijai, pārtika kļūstot lētāka, jo ātrāk un labāk aug, tai ir lielākas ražas un masas pieaugums. Iebildumi esot tiem, kas nepieņem zinātnes progresu." Savukārt citi ir kategoriski pret šādu augu un dzīvnieku audzēšanu un lietošanu pārtikā. Pretinieki min argumentus, ka pārtika kopumā nebūt nepaliekot lētāka, tās audzētāji kļūstot atkarīgi no ģenētiski modificētās sēklas ražotājiem, tiek iznīcināta dabiskā sugu daudzveidība un neviens nevar pateikt, kāda būs ilgtermiņa ietekme uz cilvēka veselību – varbūt tā neparādās pirmajā paaudzē, bet izpaudīsies bērniem vai mazbērniem. Proti, eksperimenti notiekot reālā dzīvē ar reāliem cilvēkiem, un paši ĢMO audzētāji savu produkciju nelietojot.

Kuriem ir taisnība, un kā ir patiesībā? Atbildi var sniegt zinātniski precīzi apkopota un analizēta informācija. Līdz tam brīdim – tā ir mūsu katra izvēle, vai audzēt un lietot ģenētiski modificētu pārtiku.

 

Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir negatīva attieksme šajos jautājumos. Jau 2010. gadā veiktajā Eurobarometer Nr. 73.1 aptaujā par biotehnoloģijām 80% Latvijā aptaujāto pauda viedokli, ka ģenētiski modificēta pārtika nav laba nedz sev, nedz ģimenei, un 82% – ka ģenētiski modificēta pārtika nav droša nākamajām paaudzēm. Kopumā veselības un vides apsvērumu dēļ ĢMO audzēšana 28 ES valstīs tiek uzlūkota piesardzīgi. Paužot Latvijas viedokli, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē stingri iestājās pret ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu ielaišanu ES tirgū: „Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvu zemi, tādējādi paužot Latvijas sabiedrības negatīvo nostāju pret atļauju izplatīt ģenētiski modificētus organismus tirgū."

 

Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums. Tas nosaka, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar iedzīvotāju priekšlikumiem var aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Patlaban gandrīz visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai to administratīvajā teritorijā. Šīs tiesības no 109 Latvijas novadiem vēl nav izmantojuši četri, bet divi ir aizlieguma noteikšanas procesā. Lai valstī nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu ĢMO aprites riska novērtēšanas sistēmu, no šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā. Jaunie grozījumi cita starpā noteic, ka turpmāk Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori drīkstēs pieņemt lēmumu par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt, ja īpašnieks pats to noteiktā termiņā nebūs izdarījis.

 

Tiktāl par to, kā mūs no ĢMO sargā likumi. Taču savu viedokli "pret" aktīvi pauž arī Latvijas iedzīvotāji, turklāt, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Biedrība „Zemes draugi" attīstījusi jaunu publisko pakalpojumu „Brīvs no ĢMO". Lai veicinātu izpratni par ģenētiski modificētu produktu ietekmi un piedāvātu risinājumus, izstrādāts pētījums par ĢMO nesaturošas lopbarības audzēšanu, pierādot, ka tas ir ekonomiski izdevīgi. Projekta laikā izstrādātas vadlīnijas brīvprātīgās sertificēšanās programmai „Brīvs no ĢMO", un uzņēmēji, lauksaimnieki vai organizācijas, kas atbalsta kustības principus, var pievienoties, tā parādot, piemēram, savas produkcijas kvalitāti. Arī tas var kļūt par konkurētspējīga produkta iezīmi, jo 76% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (Eurobarometer, Nr. 389, 2012. g.) norādījuši, ka pārtikas kvalitāte ir svarīga. Vidējais ES rādītājs ir 65%. Tas nozīmē, ka šādiem produktiem ir nākotne ne tikai Latvijas tirgū, bet ārpus tā, jo arī citās ES dalībvalstīs kopumā attieksme pret ģenētiski modificētu pārtiku ir vai nu piesardzīga, vai noraidoša.

 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Ķelpe,

ES projektu eksperte