Kūlas dedzināšana – nopietni kaitē videi un cilvēkam

Kā zināms, viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēti desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku – izdeg zeme, nodeg ēkas, tiek traumēti vai pat bojā iet cilvēki.

 

Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet arī uz mežu, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta. Carnikavas novadā, protams, mežu netrūkst! Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļa tuvumā bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus dūmu un miglas dēļ.

 

Katru gadu kūlas dedzināšana nodara kaitējumu ne tikai videi – rada gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu. Sadeg arī kukaiņi, vardes un cita dzīvā radība, kas, tuvojoties pavasarim, kļūst aktīva, kā arī cieš cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas un meži. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās, jo uguns kļūst nekontrolējama.

 

Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi šogad notika Ludzas novadā, bet šajās dienās tie jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Atgādinām, ka katrs zemes īpašnieks vai tās lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu konkrētajā īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem ir jāpievērš lielāka uzmanība sava īpašuma uzraudzībai.

 

Atcerēsimies, ka Latvijas likumdošanā par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu kūlas dedzināšanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība. Sakārtosim savus īpašumus, kā arī sargāsim dabu un paši sevi!

 

Foto: Ntz.lv

 

Pašvaldības aģentūras „Carnikavas Komunālserviss"

vides inspektore Dagnija Liepkalne