4. augustā tautas namā atklās izstādi par laivām un leģendāro katamarānu “Kaupo”
4. augustā plkst. 18.00 Carnikavas tautas namā "Ozolaine" tiks atklāta izstāde "Vēstures gars", kuras galvenais fokuss ir laiva. Būs izstādīti ar laivām Carnikavas novadā saistītas vēstures liecības, bet īpaša ekspozīcija būs veltīta leģendārajam katamarānam "Kaupo".
Izstādes atklāšanā piedalīsies "Kaupo" pirmā pasaules apceļojuma dalībnieks Igors Pimenovs, kā arī atmiņās par zvejnieku dzīvi Carnikavā dalīsies zvejnieks Arvīds Ozoliņš.
Carnikavas novads atrodas pie Gaujas ietekas jūrā, kas vēsturiski ir bijis nozīmīgs upju kuģniecības ceļš un zvejas vieta. Gaujas upes vārds sastopams jau XIII gs. dokumentos. Pa Gauju kuģoja gan tirgotāji, gan sirotāji, vēlāk tā kļuva slavena kā lašu un nēģu zvejas vieta, un upi izmantoja arī koku pludināšanai. Tā kā piejūras zeme bija smilšaina, galvenais ienākumu avots iedzīvotājiem bija nozvejoto zivju tirgošana. Lai tiktu pie zivīm, bija nepieciešamas laivas, un tās būvēja galvenokārt vietējie laivu meistari. Nav zināmu vēstures liecību, ka Carnikavā būtu būvēti buru kuģi, taču pagājušā gadsimta 70. un 80. gados šeit būvēja ļoti interesantas daudzkorpusu jahtas, to skaitā katamarānus, un viens no slavenākajiem XX gs. katamarāniem ir "Kaupo".
Katamarānu "Kaupo" būvēja Valdis Grenenbergs-Grīnbergs pēc konstruktora Alda Eglāja projekta, kurš savu pirmo katamarānu bija uzbūvējis jau 1959. gadā un ar to ieguvis 2. vietu Vissavienības burāšanas meistarsacīkstēs. Katamarānu būve tika aizsākta Carnikavā un Garupē.
Kapteiņa V. Grenenberga-Grīnberga vadībā pirmo reizi Latvijas burāšanas vēsturē ar "Kaupo" tika veikts ceļojums apkārt pasaulei, kurš ilga trīs gadus četrus mēnešus un divdesmit vienu dienu. Leģendāro ceļojumu uzsāka 1999. gada 31. oktobrī. Komanda pirmajam pasaules apceļojumam bija izvēlējusies virzienu no austrumiem uz rietumiem. Šis maršruts pasaules apceļotāju vidū tiek uzskatīts par ļoti grūtu, jo Horna raga (Dienvidamerikas galējo dienvidu punkts) apņemšana, kas jau tā ir burātājiem sarežģīts uzdevums, ir jāveic pret valdošo vēja virzienu. Komanda ceļā sastapās ar neskaitāmām grūtībām un sarežģījumiem, tomēr tai izdevās sasniegt plānoto mērķi, un 2003. gadā katamarāns "Kaupo" atgriezās mājās.
2008. gadā katamarāns "Kaupo" kapteiņa Aleksandra Popova vadībā devās otrajā ceļojumā apkārt pasaulei, izvēloties pretējo virzienu – no rietumiem uz austrumiem. Diemžēl 2009. gada nogalē pilnībā pārtrūka sakari ar "Kaupo" un tā komandu, un vēl līdz šai dienai nav skaidru ziņu par tā likteni.
Izstādē pirmā ceļojuma dalībnieks Igors Pimenovs piedāvā ieskatu paša veidotajā kolekcijā par katamarānu "Kaupo". Būs apskatāms katamarāna makets, gleznas, kas atvestas no zīmīgām ekspedīcijas vietām, vēstules un citi materiāli.
Biedrība "Rīgas kuģis", kuras mērķis ir saglabāt vēsturiskās amatniecības zināšanas un prasmes koka kuģu būvniecībā Latvijā, izstādes laikā piedāvās apskatīt XII gs. Rīgas akvatorijā atrastā kuģa maketu, bet 26. augustā, Nēģu svētku laikā, no plkst. 10.00 līdz 18.00 Pilsētas jahtkluba bērnu burāšanas skola būs uz Carnikavas tautas namu atvedusi īstu jahtu un dalīsies informācijā par iespējām bērniem apgūt burāšanas prasmes.
Izstāde "Vēstures gars" Carnikavas tautas namā "Ozolaine" būs apskatāma darba dienās līdz 2. septembrim (tālrunis saziņai: 29541105). Izstāde apskatei būs atvērta arī Nēģu svētku laikā 26. augustā no plkst. 10.00 līdz 18.00. Aicinām visus apmeklēt unikālo izstādi!
Jau vēstīts, ka kopš 2016. gada janvāra Carnikavā, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Carnikavas tautas namā "Ozolaine" tiek īstenots trīs gadu izstāžu cikls: Latvijas matērija (2016), Latvijas gars (2017) un Latvijas sapņi (2018). Triju gadu laikā novadniekiem un mūsu viesiem bijusi un vēl būs iespēja iepazīt un pieskarties Latvijā radītām materiālām un nemateriālām vērtībām, kā arī kopīgi iezīmēt nākotnes vīzijas un sapņus.
2017. gads novada kultūras dzīvē veltīts Latvijas kultūras vērtību iepazīšanai. Izstāde "Vēstures gars" jau ceturtais ir cikla "Latvijas gars" izceltais tēmu loks. Vairāk informācijas: www.kultura.carnikava.lv.
A. Saprovska