Pašvaldība
Sāk risināt sabiedriskā transporta jautājumu Pierīgā
Ar Ministru prezidenta Māra Kučinska rīkojumu izveidotā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Sabiedriskā transporta darba grupa, kuru veido reģiona pašvaldību pārstāvji, šonedēļ sanāca uz pirmo sēdi. Darba grupas mērķis ir risināt politiskā līmenī jautājumus, kas skar sabiedriskā transporta problēmas reģionā.Viena no lielākajām problēmām, kas aktualitāti nav zaudējusi gadu no gada, ir pasažieru pārvadājumu un sabiedrisko transportu jautājums Pierīgā. Ar katru gadu aizvien vairāk pieaug to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas dzīvot Pierīgā, bet strādā Rīgā, tādēļ šis jautājums izvirzīts par prioritāro jomu, kas tuvākajā laikā jāsakārto.
Carnikavas novada priekšsēdētāja, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja un Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) izpilddirektore Daiga Jurēvica jau iepriekš paudusi, ka sabiedriskā transporta jautājums ir samilzis un Pierīga visu laiku atpaliek attīstībā un nespēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kā rezultātā cieš iedzīvotāji.
Sabiedriskā transporta plānošanu valstī veic VAS “Autotransporta direkcija”, bet pašvaldības iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanā un sabiedriskā transporta plānošanā nepiedalās. Vienīgais izņēmums ir republikas nozīmes pilsētas, kurām likums deleģē sabiedriskā transporta plānošanas funkciju un kurām arī pieder sabiedriskā transporta uzņēmumi, bet plānošana notiek tikai pilsētu administratīvajās robežās, minimāli aptverot apkaimes ap lielajām pilsētām.
Tomēr jāuzsver, tieši pašvaldības ir tās, kas vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības, problēmjautājumus un veidus, kā tos atrisināt. Darba grupas viens no uzdevumiem ir panākt, lai daudz aktīvāk jau plānošanas procesā valsts līmenī tiktu ņemts vērā redzējums un viedoklis par reģionam un katrai pašvaldībai svarīgiem jautājumiem.
Pirmajā sēdē – par “Autotransporta direkcijas” iecerēto maršrutu tīklu optimizāciju
Darba grupas pirmajā sēdē izskatīts jautājums, kas skar “Autotransporta direkcijas” priekšlikumu radikāli optimizēt sabiedriskā transporta reģionālā maršrutu tīklu, ko rosina valsts nepietiekamais dotāciju apjoms. Piemēram, RPR pašvaldībās “Autotransporta direkcija” piedāvā veikt samazinājumu par vairāk nekā miljonu kilometru, kas nav pieņemami, ņemot vērā reģiona attīstības tendences un potenciālu valsts mērogā.
Darba grupas vadītājs, RPR Attīstības padomes loceklis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzīst, ka kilometru griešana nevar būt vienīgais risinājums, jo tā nerisina problēmu pēc būtības. Ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, un viens no tādiem pirmajiem soļiem varētu būt pilnīga pāreja uz pasažieru elektronisko norēķinu veikšanu autobusos. Šādā gadījumā tiktu izskausta prakse, kad šoferis no pasažiera saņem par braucienu samaksu skaidrā naudā, bet šis pārvadātais pasažieris netiek fiksēts oficiālajās pārvadātāja atskaitēs. Rezultātā "Autotransporta direkcija", neredzot patieso pārvadāto pasažieru statistiku un ieņēmumus, iespējams, mazāk rentablus maršrutus atspoguļo kā nerentablus. Turklāt, izskaujot ēnu ekonomiku, samazinātos valsts dotāciju nepieciešamība vai arī valsts līdzfinansējumu varētu novirzīt tam, lai nodrošinātu reisus mazāk apdzīvotās reģiona vietās.
Nolemts, RPR Sabiedriskā transporta darba grupa turpmāk pulcēsies reizi mēnesī, katra mēneša pirmajā nedēļā. Jau vēstīts, ka RPR Attīstības padome, kuru pārstāv reģiona 30 pašvaldību vadība, pērn nogalē nolēma izveidot tematiskās darba grupas reģiona interešu plašākai pārstāvībai valsts līmenī. Kā pirmās tematiskās grupas nolemts veidot sabiedriskā transporta, izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta jomā, bet nākotnē to skaits varētu palielināties, ņemot vērā aktuālos jautājumus.
Šobrīd aktuālie jautājumi tiek risināti Rīgas plānošanas reģiona (RPR) administratīvajā līmenī, izsakot eksperta vērtējumu un priekšlikumus. Tomēr daudzos jautājumos ir nepieciešams politisks ilgtermiņa skatījums, ko var vislabāk sniegt reģiona politiķi – pašvaldību vadītāji, to vietnieki un deputāti. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot tematiskās grupas, kuras jau atbildīgo ministriju, valdības un Saeimas līmenī aktualizēs viedokli un izstrādās priekšlikumus par svarīgiem jautājumiem reģiona attīstībai.
RPR aptver galvaspilsētu Rīgu un Jūrmalu un 28 novadus Latvijas centrālajā daļā, tostarp Tukuma, Ogres, Salacgrīvas, Limbažu, Siguldas, Babītes un citus novadus. To vada RPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Carnikavas novada domes priekšsēdētāja).
Rīgas plānošanas reģionam, pateicoties tā atrašanās vietai, ir liela ietekme valsts ekonomikā, tūrismā, kultūrā un izglītībā. Kā valsts institūcija, kas pakļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, starptautisku projektu īstenošanu plānošanas reģionā, kā arī veikt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu. Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu: www.rpr.gov.lv .
I. Ozoliņa
