Bērniem jāmāca atpazīt vardarbību

25. novembris ir diena, kas starptautiskā mērogā veltīta vardarbības izskaušanai pret sievietēm. Diemžēl arvien biežāk ar vardarbību, kas izpausta dažādos veidos, nākas sastapt kā ģimenēs, tā arī skolās.

Pētījumi liecina, ka vairāk nekā trešā daļa bērnu cieš no vardarbības, un gan emocionālā, fiziskā, gan arī seksuālā vardarbība atstāj destruktīvu ietekmi uz bērna tālāko attīstību.

 

Carnikavas novada pašvaldības policija katru dienu saņem telefona zvanus ar lūgumiem sniegt palīdzību situācijās, ar kurām cilvēki paši netiek galā. Daļa no tiem ir saistīti ar vardarbību. Visbiežāk policijas darbinieki tiek izsaukti, lai palīdzētu atrisināt ģimenes konfliktus, kurā izcēlies strīds starp sievieti un vīrieti. Parasti tajos tieši vai netieši ir iesaistīti arī bērni.

 

Bērns, kurš redz, kā vecāki savā starpā strīdas, pielietojot arī fizisku spēku, kļūst par neapzinātu vecāku vardarbības upuri. Bieži vien noskaidrojas, ka kāds no šiem vecākiem apzināti mēdz ik pa laikam izlamāt arī savu atvasi. Un tā jau ir emocionāla vardarbība, kas vistiešākā veidā saistīta ar bērna pašcieņas aizskaršanu un psiholoģisku ietekmēšanu, viņu pazemojot. Ir situācijas, kad pret bērnu tiek pacelta arī dūre, ko vecāki bieži vien sauc par „audzināšanas metodi". Šādās situācijās neatkarīgi no bērna vecuma bieži tiek gūtas smagas morālas traumas, kas atstāj ietekmi uz visu dzīvi.

 

Šogad mūsu novadā ir uzsāktas vairākas administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas tieši ar emocionālo vardarbību pret bērnu. Paši bērni visbiežāk norāda, ka pastāvīgie konflikti starp vecākiem, kas notiek citu personu klātbūtnē, rada vislielāko pārdzīvojumu. Piemēram, vienā no gadījumiem, kas nonācis pašvaldības policijas uzmanības lokā, kāds tēvs fiziski vardarbīgi izturējās pret bērna māti publiskā vietā. Dēļ tā bērnam radās papildus psihoemocionālā spriedze, jo konfliktu redzēja ne vien garāmgājēji, bet arī bērna draugi, klasesbiedri, tādējādi izraisot bērnā kauna un vainas izjūtu.

 

Vēlreiz atgādinām, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, pēc iespējas ātrāk ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu.

 

Tāpat atgādinām, ka par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret savu bērnu, vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības. Vecākiem, kuri neprot savas attiecības kārtot tā, lai šajos strīdos netiktu iesaistīti bērni, ir jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu nesavaldību vai agresiju.

 

Lai arī kā Jānis mēģina mainīt savu uzvedību, neviens to vairs nepamana. Ja stundu laikā sanāk parunāt ar klasesbiedru, tiek apsaukts tikai Jānis. Ja gaitenī zēni pagrūstās, vainīgs noteikti ir Jānis, pat ja viņš ir tikai gājis garām. Ja kādam pazūd mobilais telefons, Jāņa mantas tiek pārbaudītas pirmās. Pat tad, ja Jānis no degošas mājas izglābtu zīdaini, visi domās, ka viņš mājā iegāja, lai to aizdedzinātu. Un tā Jānis dzīvo starp mums ar tetovējumu uz pieres „stulbenis", pamazām mēs pat sākam aizmirst viņa vārdu un saucam viņu tikai par „stulbeni". Jānis vairs neredz jēgu mainīties, jo neviens tam vairs netic un nedod iespēju viņam būt labam. Latviešiem ir teiciens – dots devējam atdodas. Varbūt mums visiem vajadzētu dot Jānim iespēju parādīt, ka viņš nav tas, par ko viņu līdz šim esam uzskatījuši. Un kas zina, varbūt arī mums kādreiz tiks dota iespēja labot savas kļūdas.

 

Tiklīdz bērni sāk kontaktēties ar citiem, viņi var nokļūt situācijās, kurās nezina, kā rīkoties. Tāpēc mums viņiem ir jāiemāca:

- prasmi atpazīt bīstamas un vardarbīgas situācijas,

- prasmi atpazīt labu (drošu) un sliktu, slepenu (nedrošu) pieskārienu,

- prasmi teikt „nē" nevēlamai uzvedībai un rīcībai,

- prasmi sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām (nedrošām) situācijām,

- drosmi pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto situāciju (meklēt un saņemt palīdzību),

- pārliecību, ka pieaugušā (vai lielāka bērna) pāridarījums nekad nav paša bērna vaina

Kur meklēt palīdzību?

- Bezmaksas Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 80009000 (no fiksētajiem tālruņiem un taksofoniem pieejams visu diennakti), 28809000 (no Tele2 un Zelta Zivtiņa no plkst. 9.00 – 23.00) 1860 (no BITE un Toxic no 9.00 – 23.00), adrese: Rīga, Struktoru iela 14a.

- Carnikavas novada pašvaldības policijas tālr. 22006686.

- Carnikavas Sociālā dienesta tālr. 67993543.

- Carnikavas Bāriņtiesa

Plašāka informācija: www.sargi-sevi.lv

 

Pašvaldības policija ar domes atbalstu novembrī rīkos dažādus pasākumus, pievēršot sabiedrības uzmanību vardarbības problēmai.

11. novembrī Nacionālo bruņoto spēku komandiera J.Čudo lekcija skolēniem Carnikavas pamatskolā, kas sniegs ieskatu par kara nozīmi un tā cēloņiem. Būs apskatāma arī ieroču izstāde.

15. novembrī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes pārstāvju paraugdemonstrējumi izglītības iestādēs. Skolēniem būs iespēja noņemt pirkstu nospiedumus, atklāt pēdu nospiedumus u.c.

22. novembrī Pašvaldības policijas, Bāriņtiesas un Sociālā dienesta darbinieki skolotājiem sniegs informatīvu lekciju par to, kā būtu jāreaģē, konstatējot dažādas vardarbības pazīmes.

26. novembrī Latvijas kamanu suņu sporta federācijas pārstāvji izglītības iestādēs vadīs lekciju „Vardarbības novēršana pret dzīvniekiem" un praktiskās nodarbības „Kanikross" (skriešana kopā ar suni).

 

Foto: Paligsvecakiem.lv

Autori: E.Klindžāne, S.Baltruka, D.Upīte, A.Oļševska – Sergejeva