FOTO: Barikāžu laika piemiņas pasākumā informē arī par barikāžu dalībnieka statusu
Pasākumā piedalījās arī 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks un šī fonda prezidents Renārs Zaļais – lai pateiktu paldies barikāžu dalībniekiem, kā arī lai informētu par barikāžu dalībnieka statusa iegūšanas procesu.
Pateicība par drosmi
Ceturtā daļa valsts iedzīvotāju piedalījās manifestācijā, un ap 50 000 tūkstošu cilvēku iesaistījās valsts neatkarības sargāšanā uz barikādēm, lai stātos pretī varbūtējam padomju uzbrukumam – atcerējās R. Ražuks. Viņš pastāstīja, ka jau 1990. gada 15. jūlijā bija tapis pirmais dokuments par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību, bet tā paša gada decembrī bijis gatavs “dokuments X stundai” jeb ko darīt, ja Latvijā mēģinās ieviest militāru pārvaldi.
Pasākumā uzstājās arī Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, kurš 1991. gada 20. janvāra apšaudē pie Bastejkalna tika smagi ievainots. “Visi barikāžu dalībnieki bija Latvijas brīvības cīņu kareivji, bet bez ieročiem, kailām rokām. Un, pateicoties visu paveiktajam, mums ir sava valsts,” uzrunā carnikaviešiem pauda R. Zaļais.
Viens no pirmajiem trimdas latviešiem, kas atgriezās Latvijā, tagadējais garciemietis Rolands Blezūrs barikāžu laikā brīvprātīgi darbojās Augstākās Padomes preses dienestā. Izmantojot pieredzi un valodu zināšanas, R. Blezūrs palīdzēja ārzemju žurnālistiem strādāt šeit un rūpēties, lai ziņas par notikumiem Latvijā un Baltijā sasniegtu pasaules ziņu kanālus. “Neticami, bet toreiz izdevās panākt, ka janvāra notikumos klāt bija vairāk nekā pusotrs tūkstotis ārzemju žurnālistu, kas sekoja līdzi notikumiem un ziņoja par tiem,” pauda R. Blezūrs, aicinot visus apmeklēt Barikāžu muzeju, jo “barikāžu stāstu nav viegli izstāstīt”. Savukārt carnikavietis Dainis Gudermanis atzina, ka barikāžu laikā “vislielāko varonību parādīja barikāžu aizstāvju sievas, kas visas šīs naktis negulēja un pārdzīvoja”.
Pateicamies visiem, kas atsaucās aicinājumam paņemt līdzi fotogrāfijas. Pārvērstas digitālā formātā, tās nonākušas Carnikavas Novadpētniecības centra krājumos, kur pieejamas visiem interesentiem. Ja jums ir fotogrāfijas vai citi materiāli – 1991. gada janvāra barikāžu laika liecības – aicinām sazināties ar Carnikavas Novadpētniecības centru.
Barikāžu dalībnieka apliecība paredzēta uzrādīšanai valsts un pašvaldību iestādēs – saskaņā ar likumu “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku statusu”. Šis likums paredz, ka pašvaldībai ir tiesisks pamats lemt par, piemēram, atlaižu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodoklim, atvieglojumiem pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā u.tml.
Saskaņā ar 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda sniegto informāciju, 62 novadnieki saņēmuši Barikāžu piemiņas zīmi vai Pateicības rakstu un ir tiesīgi saņemt statusa apliecību. Taču barikāžu aizstāvju novadā ir vairāk, jo daudzi savulaik netika nokārtojuši nepieciešamās formalitātes, atsaucoties Barikāžu dalībnieku biedrības aicinājumam. 2018. gadā pēc pašvaldības aicinājuma pieteikt barikāžu dalībniekus vai barikāžu dalībniekiem pieteikties pašiem ir saņemti 78 pieteikumi, apzinot vēl 60 cilvēku, kam nav piešķirti 1991. gada janvāra barikāžu apbalvojumi.
Barikāžu dalībnieku apliecību izsniegšana turpināsies līdz 2021. gadam. Lai izvairītos no garām rindām, barikāžu dalībnieki tiek lūgti pieteikties apliecību saņemšanai uz konkrētu dienu un laiku jau iepriekš. Iepriekš pieteikties iespējams pa e-pastu vai tālr. 67213525.