Šopavasar dzēsti jau 1000 kūlas ugunsgrēki, dedzis arī Carnikavā

Šopavasar Latvijā izcēlušies jau vairāk nekā 1000 ugunsgrēki, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana. 31. martā kūlas ugunsgrēks tika dzēsts arī Carnikavā, Kalmju ielā, kur pērnā zāle dega 300 kvadrātmetru platībā.

 

Kūlas neatļauta dedzināšana apdraud ne tikai valsts, pašvaldību vai privāto īpašumu, bet arī cilvēka dzīvību – izdeg zeme, nodeg ēkas, tiek traumēti vai iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana rada gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu. Sadeg arī kukaiņi, vardes un cita dzīvā radība, kas, tuvojoties pavasarim, kļūst aktīva. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās.

 

Jāatceras, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām un citviet. Nereti kūlas ugunsgrēki pāriet uz mežu, kur to dzēšana ir apgrūtināta.

 

Iestājoties pavasarim, daudzi novada iedzīvotāji sakopj savus īpašumus, savukārt atpūtnieki bauda dabu arī novada meža teritorijās. Aicinām būt atbildīgiem un neradīt ugunsbīstamas situācijas – neizmētāt izdegušus izsmēķus, neveidot ugunskurus tiem neparedzētās vietās, kā arī neatstāt ugunskurus bez uzraudzības.

 

Atgādinām, ka katrs zemes īpašnieks vai tās lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu konkrētajā īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem ir jāpievērš lielāka uzmanība sava īpašuma uzraudzībai.

 

Latvijas likumdošanā par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu kūlas dedzināšanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība. Par kūlas dedzināšanu naudas sods fiziskajām personām ir EUR 280 – 700, savukārt sods par nenovērstu kūlas veidošanos ir no EUR 140 līdz 700 fiziskajām personām un no EUR 700 līdz 2900 – juridiskajām personām.

 

Būsim atbildīgi, sargāsim dabu un paši sevi!

 

Foto: VUGD

 

I.Cerbule