Pašvaldība
Kūlas ugunsgrēkos nodeg ēkas un meži, kūla degusi arī Carnikavas novadā
Aizvadītajā nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) dzēsis 334 kūlas ugunsgrēkus, kūla degusi arī mūsu novadā, un tas ir jau otrais gadījums novadā šopavasar.14. martā plkst. 18.41 Carnikavas novada pašvaldības policija saņēma informācija par kūlas degšanu Eimuros, Garciemā un, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka tur jau strādā ugunsdzēsēji.
Pirmdien, 16. martā Latvijā sasniegts jauns kūlas dedzināšanas „rekords" – dzēsti 187 kūlas ugunsgrēki, bet kopumā to skaits jau tuvojas tūkstotim. Kūlas dedzināšanas rezultātā aizvadītajā diennaktī nodegušas arī vairākas ēkas, izraisīti mežu ugunsgrēki.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumu" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Savukārt 20. punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Paredzētie sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
- atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi" 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Foto: Ingus Evertovskis, VUGD
