Pašvaldība
D.Jurēvica: Rīga lielāko slogu uzlikusi mazaizsargātajiem iedzīvotājiem
Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā ir bijušās karstas diskusijas par Rīgas domes nesen pieņemto lēmumu no 2014.gada janvāra noteikt diferencētu maksu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā.Proti, Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem nākamgad par sabiedriskā transporta izmantošanu galvaspilsētā noteikta maksa 60 eiro centi (42 santīmi), bet nedeklarētajiem – 1,2 eiro (84 santīmi). Kā šo situāciju vērtē mūsu novada pašvaldībā, stāsta domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
- Kā jūs vērtējat Rīgas domes lēmumu par diferencētu maksu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā?Kopumā pašvaldībām ir tiesības noteikt atlaides saviem deklarētajiem iedzīvotājiem. Tomēr situācija ar Rīgu ir mazliet citāda. Tur atrodas visas valsts iestādes, tiesas, Zemesgrāmatu nodaļas, ministrijas, slimnīcas, teātri u.c., tāpēc šis jautājums ir jāvērtē visas Latvijas kontekstā.
No vienas puses, izskatās, ka Rīgas politika ir vērsta uz to, lai sakārtotu savas attiecības ar cilvēkiem – tiem, kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā, izmanto galvaspilsētas infrastruktūru, bet nav tur deklarējušies, un tas ir labi. Pēc viņu aprēķiniem, tie varētu būt ap 100 000 cilvēku. Tomēr no otras puses, valdības politika ir bijusi – visu centralizēt. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie tā, ka Latvijas laukos īsti nav pieejami ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Zemesgrāmatas, ne citu valsts iestāžu reģionālo nodaļu pakalpojumi, viss ir centralizēts lielajās pilsētās un Rīgā. Tamdēļ daudzi cilvēki būtībā ir spiesti apmeklēt galvaspilsētu, lai nokārtotu savas formalitātes.
To, ko var atļauties Rīga, citas pašvaldības nevar. Pierīgas pašvaldības, iespējams, varētu noslēgt līgumu ar Rīgu par tādu vai citādu sadarbības modeli, bet citas pašvaldības to nemaz nevar atļauties. Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību trūkst līdzekļu savu funkciju veikšanai, un tās saņem finansējumu no izlīdzināšanas fonda. Kā lai šīs pašvaldības vēl varētu uzņemties papildus saistības?
Pēdējos gados ļoti daudzi iedzīvotāji jau bija neapmierināti un arī jutās aizvainoti par to, ka Latvijas pašvaldības nevarēja piedāvāt, piemēram, pensionāriem, bezmaksas braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā, savukārt Rīga bija vienīgā, kura to varēja. Tagad mēs redzam, ka viena liela pašvaldība domā faktiski tikai par savu labumu un, protams, arī par politisko nostāju. Manuprāt, valdībai ir jādomā par to, lai iedzīvotāji Latvijā netiktu šķiroti un diskriminēti, lai nebūtu šī nevajadzīgā sacensība, kas tagad neviļus liek citām pašvaldībām domāt, kādu labumu piedāvāt saviem iedzīvotājiem, lai viņi nepārdeklarētos citur.
Jāņem arī vērā, ka Latvija ir neliela valsts, un visi iedzīvotāji maksā nodokļus valstij, nevis Rīgai. Tā faktiski ir mūsu, Latvijas valsts kopējā nauda, kura tālāk ir gudri un prātīgi jāsadala.
- Kā Rīgas domes lēmums varētu ietekmēt Pierīgas iedzīvotāju pārvietošanās paradumus?
Tiem, kuri šobrīd ikdienā pārvietojas ar savu auto, diez vai īpaši interesē sabiedriskais transports. Savukārt cilvēki no attālākiem rajoniem, tie, kas ir mazāk aizsargāti, izmantos sabiedrisko transportu Rīgā, lai nokļūtu dažādās iestādēs, pie ārsta u.c. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka Rīga šobrīd visu lielāko smagumu ir pārlikusi uz mazaizsargāto iedzīvotāju daļu.
Ļoti iespējams, ka šī situācija ilgtermiņā liks sarosīties uzņēmējiem, jo viņi domās par to, kā savus uzņēmumus izvietot Pierīgā kaut vai tāpēc, lai būtu atrisināta problēma ar automašīnu stāvvietām.
- Vai Carnikava plāno sadarboties ar Rīgu sabiedriskā transporta jomā?
Par sadarbību, protams, varam domāt. Šobrīd līdz galam vēl neesam izpētījuši šīs iespējamās sadarbības nosacījumus. Jāsaprot, ka, ja kādam nodrošināsim atlaides galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, kaut kas cits novadā paliks neizdarīts.
Ir jāņem vērā, ka SIA „Rīgas satiksme" ir komercuzņēmums un tā piedāvāto transporta pakalpojumu pašizmaksa uz vienu kilometru ir ļoti dārga – divreiz dārgāka nekā vidēji Latvijā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, un tas arī, protams, ir dīvaini.
Par to, vai slēgsim sadarbību ar „Rīgas satiksmi", lems dome, tomēr vēl ir virkne lietu, kuras mūs ierobežo. Piemēram, ir jautājums, kāpēc slēgt līgumu tieši ar „Rīgas Satiksmi", varbūt ir kāda cita kompānija, kura šos pārvadājumus varētu piedāvāt lētāk – par tādu pašizmaksu, kāda ir vidēji valstī. Tāpat vēl ir jāvērtē, kas notiks ar valdības piešķirto dotāciju starppilsētu autobusu maršrutiem. Šobrīd vēl ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, lai varētu runāt par konkrētu sadarbības modeli.
- Vai Pierīgas pašvaldībām šajā jautājumā ir vienota nostāja?
Atsevišķas pašvaldības jau ir vienojušās ar Ušakova kungu. Manuprāt, tā nav laba situācija, kad pašvaldībām nav viena kopēja politika, bet katra mēģina ar Rīgu vienoties par sev vien zināmiem nosacījumiem.
Jāņem vērā, ka iedzīvotājiem nav teritoriālo robežu. Pārvietojoties pa valsti, viņi neskaitļo, kur beidzas viens un sākas nākamais novads. Viņiem ir svarīgi saņemt iespējami kvalitatīvāku pakalpojumu par zemāku cenu un nejusties diskriminētiem.
S.Baltruka
