Deputāti lemj par aptaujas rīkošanu par Carnikavas novada iespējamo pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām

Šodien, 7. maijā ārkārtas domes sēdē, deputāti lēma par aptaujas organizēšanu, ar mērķi noskaidrot Carnikavas novada iedzīvotāju viedokli par Carnikavas novada iespējamo pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām. Pirms aptaujas tiks rīkota arī Tautas sapulce, kurā iedzīvotāji tiks informēti par administratīvi teritoriālās reformas būtību un iedzīvotāju aptaujas norisi. Tautas sapulcē tiks aicināts piedalīties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce.

 

Ārkārtas domes sēdē lemts, ka aptaujas sarīkošanai Carnikavas novada domē tiks izveidota īpaša komisija, kas darbosies saskaņā ar nolikumu, bet 31. maijā plkst. 18.00 tautas namā “Ozolaine” notiks Tautas sapulce, kurā iedzīvotāji tiks informēti par administratīvi teritoriālās reformas būtību un novada iedzīvotāju aptaujas norisi.

 

Carnikavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauja notiks no 2019. gada 14. līdz 16. jūnijam. Aptauja notiks konkrētās vietās novadā, kā arī aptaujas lapu varēs pašvaldībai iesniegt elektroniski – parakstītu ar drošu elektronisko parakstu vai autorizējoties ar www.latvija.lv.

 

Aptaujas dalībnieki aptaujā tiks lūgti izteikt savu viedokli par aptaujas jautājumu: “Vai jūs atbalstāt Carnikavas novada iespējamo pievienošanu citu novadu administratīvajai teritorijai?”, atzīmējot vēlamo atbildi “Jā” vai “Nē”.

 

Balsojumā par iedzīvotāju aptaujas rīkošanu novadā balsoja “par” 9 balsis: Daiga Mieriņa, Genovefa Kozlovska, Eva Odziņa, Pēteris Špakovs, Gatis Miglāns, Juris Kozlovskis, Aldonis Lūkins, Laimonis Daugavietis, Eduards Burģelis, “pret” 3 balsis: Dainis Kozlovskis, Imants Krastiņš, Jānis Leja, “atturas” 2 balsis: Gunita Dzene un Kristaps Bergmanis. Arta Deniņa ārkārtas domes sēdē nepiedalījās.

 

Kā zināms, Latvijas Republikas (LR) Saeima 2019. gada 21. marta sēdē nolēma turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

 

Demokrātiska iespēja kā noskaidrot novada iedzīvotāju attieksmi un viedokli par Carnikavas novada iespējamo pievienošanu citu novadu administratīvajai teritorijai, ir iedzīvotāju aptauja, un LR Satversmes 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

 

Carnikavas pagasta pašvaldība dibināta 1992. gada 2. aprīlī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu “Par Latvijas Republikas Aizkraukles, Kuldīgas, Rīgas, Talsu un Valkas rajonu administratīvo teritoriju robežu Ādažu pagasta 20. sasaukuma 7. sesijā 1991. gada 24. aprīlī) grupa līdz 1991. gada 8. jūlijam izstrādāja sociāli ekonomisko pamatojumu, lai, atdalot daļu no Ādažu pagasta teritorijas, izveidotu jaunu administratīvi teritoriālu vienību – Carnikavas pagastu. 1991. gada aprīlī, uzsākot darbu pie sociāli ekonomiskā pamatojuma izstrādes, deputāti veica Carnikavas, Pārgaujas, Lilastes, Kalngales un Garciema iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās tikai norādīto vēlēšanu apgabalu deputāti un iedzīvotāji. Aptauja tika izdarīta vairākās kārtās un katrs iedzīvotājs ar parakstu apliecināja savu izvēli "par” vai “pret” Carnikavas pagasta izveidošanu. Apkopojot aptaujas rezultātus, noskaidrots, ka lielākais iedzīvotāju vairākums ir “par” jauna pagasta dibināšanu. Carnikavas pagasta izveidi aptaujā atbalstīja 54% Carnikavas iedzīvotāju, 82% Kalngales iedzīvotāju un 100% Garciema iedzīvotāju. Sociāli ekonomiskajā pamatojumā tika apskatītas arī vēsturiskās saites, kas vieno Carnikavas pagastu.

 

Izvērtējot iesniegto Carnikavas pagasta izveides sociāli ekonomisko pamatojumu, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu komisija 1992. gada 1. aprīļa rakstā Nr. 26 uzsver iedzīvotāju aptaujas rezultātu nozīmīgumu. Komisija dokumentā norāda: “Kultūrvēsturiska pamata pagasta izveidošanai nav, bet iedzīvotāju vēlmes gadījumā, tas ir atzīstams par iespējamu”.

 

Arī 2009. gadā, Latvijas Republikā īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Carnikavas novada pašvaldības administratīvā teritorija nemainījās. Novadu veido ciemi: Carnikava – novada administratīvais centrs, Garciems, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežgarciems, Eimuri, Siguļi, Garupe, Gauja un Mežciems.

 

Carnikavas novada pašvaldība katru gadu ne vien veido uz attīstību vērstu budžetu un iegulda finanšu līdzekļus novada attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecībā un atjaunošanā, bet arī veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF). Ņemot vērā būtisko un pastāvīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu, pašvaldība veic ieguldījumus novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, nodrošina pašvaldības funkciju izpildi un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

 

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju 2019. gada 1. janvārī Carnikavas novada iedzīvotāju skaits bija 9359. Pēdējo piecu gadu laikā Carnikavas novada iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 37%, kas ir arī rezultāts pašvaldības īstenotajai deklarēšanās politikai un radīja pozitīvu ietekmi iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Ņemot vērā šā brīža tendences, arī turpmākajos gados ir paredzams būtisks iedzīvotāju skaita pieaugums novadā.

 

2018. gadā kopējie ieņēmumi bez valsts mērķdotācijām izglītībai un ES fondu apguvei salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājās par 83%; iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājās 2,05 reizes, bet nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi – 2,44 reizes.

 

Carnikavas novada nodokļu ieņēmumu dinamika pēdējos astoņos gados ir bijusi pozitīva. Pieaugot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, proporcionāli augušas arī iemaksas PFIF. 2010.-2018. gadā iemaksas PFIF augušas 2,3 reizes.

 

Salīdzinoši – 2014. gadā no 119 novadiem un lielajām pilsētām 16 pašvaldības, to skaitā piecu lielo pilsētu pašvaldības veica iemaksas PFIF, bet 11 pašvaldības pašfinansējās, savukārt 2019. gada provizoriskajā PFIF aprēķinā redzams, ka no 119 novadiem un lielajām pilsētām iemaksas veic tikai 12 pašvaldības – trīs lielās pilsētas un deviņi novadi, to skaitā arī Carnikavas novads.

 

Tā kā pašvaldība īsteno ilgtermiņa finanšu vadību, pašvaldības ieņēmumu un izdevumu kontroli, tiek nodrošināta finanšu resursu pietiekamība pašvaldības pamatfunkciju izpildei un attīstības plānu izpildei.