27. augustā jau otro reizi vienkopus sanāca visu Carnikavas novada izglītības iestāžu pedagogi, vadītāji un atbalsta personāls, lai dalītos savā pieredzē un uzzinātu par aktualitātēm izglītības jomā.

 

Konferenci atklāja un klātesošos uzrunāja novada domes priekšsēdētājas vietniece Genovefa Kozlovska, kura novēlēja pedagogiem likt lietā visu savu meistarību un talantus, lai motivētu skolēnus uzzināt jaunas lietas un tās jēgpilni izmantot ikdienā.

 

Šogad pasākuma organizatori vēlējās pedagogiem sniegt citādu skatu uz skolēnu motivēšanu mācībām, aicinot sabiedrībā populārus cilvēkus - Zuargusu (ex - Viesturu Dūli) un Aldi Kalniņu no "Latvijas Intelektuālās attīstības fonda" projekta "Enerģizētāji" dalīties savā pieredzē. Lai gan abiem "divnieku karaļiem" (kā viņi paši sevi nodēvēja) joprojām esot vidusskolas izglītība, viņi ir apguvuši zinības par smadzeņu darbību, pareizu elpošanu un enerģisku vingrinājumu nepieciešamību un lietderību garīga darba efektivitātes nodrošināšanai.

 

Klātesošo attieksme pret šiem runātājiem nebija viennozīmīga, taču Zuarguss pamanījās vienmēr nosvērtos un "pareizos" skolotājus izkustināt un sasmīdināt, praksē parādot, kā bērniem ar īsu, fizisku aktivitāti un pozitīvismu var iedot papildu motivāciju un enerģijas devu.

 

„Interesanta un svaiga bija atraktīvā V. Dūles lekcija, kurā netrūka humora un pozitīvisma. Patīkami bija uzklausīt zināmas lietas no cita skatupunkta un ar skaidrojumu no ķīmijas aspekta," pēc konferences atzina Carnikavas pamatskolas sākumskolas jaunā skolotāja Diāna Kokoreviča un pieredzējusī skolotāja Lidija Dombrovska, savukārt Vaivaru pamatskolas skolotāju Ramonu Liepiņu-Krauju, kura vēlāk stāstīja par brīvprātīgo darbu skolā, Zuarguss un A. Kalniņš "uzrunāja kā personības, un viņu prezentācija bija dzīva." 

 

Mācību satura apguvei pedagogi izmanto dažādus citu autoru izstrādātus materiālus, taču laika gaitā uzkrātā darba pieredze ļauj ieviest zināmas korekcijas, tāpēc pedagogi paši izstrādā mācību programmas, spēles un darba lapas. Par šādiem pašu izstrādātiem piemēriem stāstīja darbu autores – Anita Pētersone no bērnudārza „Riekstiņš", Eva Odziņa, Velta Pētersone un Ineta Rītiņa no Carnikavas pamatskolas, savā profesionālās darbības pieredzē dalījās arī Piejūras internātpamatskolas skolotāji – Ilga Rostoka, Ināra Strazdiņa, Guntis Skuja un Aigars Bērziņš. Jaundibinātās Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas direktors Igors Doriņš klātesošajiem solīja kvalitātes latiņu skolā turēt augstu un profesionālās ievirzes izglītības resursus mūsu novadā ļaut izmantot katram atbilstoši savām interesēm un iespējām laika un naudas ziņā, un kopā ar audzēkņiem Margusu Smotrovu, Aneti Dani un Ludvigu Jemeļjanovu un klavierklases skolotāju Daigu Brokāni iepriecināja ar muzikālu priekšnesumu – tika atskaņoti nelieli skaņdarbi klavierēm, saksofonam un vijolei.

 

Arī šogad tika sumināti kopumā 14 izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki: Inga Eglīte, Rasma Pētersone, Evita Lūkina, Iveta Lūsiņa (bērnudārzs "Riekstiņš"), Māris Valdavs, Roberts Apšenieks, Larisa Burbo, Marika Vilemsone, Ludmila Gudkova (Piejūras internātpamatskola), Ilze Mārdega, Aija Patkovska, Žanna Baiža, Eva Odziņa un Ruta Blinova (Carnikavas pamatskola). Pašvaldība dāvināja piemiņas nozīmīti ar novada ģerboni un ziedus.

 

Esot pieredzes apmaiņā Vaivaru pamatskolā, biedrības "Nākotnes iela" vecāki uzzināja, ka Latvijā veiksmīgi darbojas Eiropas brīvprātīgo darbs – jaunieši no citām Eiropas valstīm brauc uz Latviju strādāt skolās kā skolotāju asistenti. Informāciju par prasībām skolām/pašvaldībām un par šāda projekta finansēm sniedza Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Jolanta Sermā, savukārt pozitīvajā praktiskajā pieredzē dalījās Ramona Liepiņa – Krauja, kura jau septiņus gadus Vaivaru pamatskolā koordinē brīvprātīgo darbu. Klātesošie varēja uzzināt, ka brīvprātīgie skolotājiem var palīdzēt gan stundās, gan ārpusstundu darbā, kā arī no stundām brīvajā laikā (veidojot sajūtu dārzu, foto kolāžas, kalendārus, filmas u.c.), viņi var iemācīt savu dzimto valodu, savas valsts kultūru un tradīcijas, tādējādi paplašinot ne tikai skolēnu, bet arī skolotāju un vecāku redzesloku, kā arī organizēt pasākumus ģimenēm, iesaistot savu valstu vēstniecības, kas skolai un vietējai kopienai var dot lielu ieguvumu.

 

Mūsu novadā ir vēl virkne iestāžu, kuras ikdienā sniedz atbalstu gan skolotājiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. Piemēram, Carnikavas bibliotēka vasarā bija ļoti apmeklēta, jo bērni ar lielu interesi steidza lasīt vasarā uzdoto ieteicamo literatūru. Bibliotēkas vadītāja Ilze Ezermale informēja arī par resursiem pedagogiem, piemēram, biedrības „Nākotnes iela" skolai dāvāto Rona Klārka grāmatu "Nost ar garlaicīgām mācību stundām" un žurnālu "Psiholoģija jums". Minētā grāmata skolotājai Lidijai Dombrovskai atgādināja lietas, kuras viņa nevarēja īstenot iepriekšējā mācību gadā, taču mēģinās šogad. Pašvaldības projektu vadītāja Ināra Stalidzāne informēja klātesošos par svarīgāko novada izglītības attīstības jomā, bet Novadpētniecības centra vadītāja Elita Pētersone aicināja izglītības iestādes biežāk apmeklēt centru un veidot bērniem interesantas mācību stundas ārpus skolas telpām. Šo iespēju jau ir izmantojusi arī skolotāja Lidija Dombrovska – centrā var interesanti mācīties ne tikai vēsturi, bet arī latviešu valodu un citus mācību priekšmetus. Par savu iestāžu darbību un atbalsta iespējām pedagogiem un ģimenēm stāstīja arī Sociālā dienesta darbiniece Inga Visocka un Bāriņtiesas locekle Inga Reimane.

 

„Skolēni ir no 21. gadsimta, skolotāji no 20. gs., vecāki no 19. gs., bet profesori no 18.gs," ar šādiem vārdiem savu prezentāciju iesāka "Swedbank Akadēmija" vadītāja Latvijā Sandra Lāce, kura ar klātesošajiem dalījās savās atziņās un pārdomās par izglītību, kas iegūtas pasaules nozīmes izglītības pasākumos un konferencēs. „Mani uzrunāja lekcija „Skola dzīvei", kuru prezentēja Sandra Lāce. Viņas personība, darba pieredze un tēmas izklāsts lika paskatīties uz sevi un izglītības iespējām no cita skatupunkta," tā atzina Diāna Kokoreviča. Daudzus, tostarp, skolotāju Lidiju Dombrovsku šokēja vispārzināmais fakts, ka šā gada pirmklasnieki savas darba gaitas sāks tālajā 2036. gadā, un Sandras Lāces stāstītā kontekstā aizdomājās par to, kādiem līdzekļiem mācīt mūsdienu bērnus nākotnes darba tirgum. Savukārt carnikaviete Arnita Kampāne informēja par "Swedbank" sniegto atbalstu pašvaldībām un skolām, tostarp par „Iespējamo misiju", „Direktoru klubu", „Finanšu pratības skolu" u.c. Sandras Lāces vēlējums skolotājiem bija: "Lai jums izdodas ražīgs mācību gads ar labām pārmaiņām pedagogu kompetencēs!"

 

Konference noslēdzās ar skolotāju sadziedāšanos un veiksmes vēlējumiem jaunajā mācību gadā. Kopumā aptaujātie pedagogi atzina, ka konference bija ļoti noderīga un darbam rosinoša, taču Erasmus projektu informācijas vietā „lietderīgāka būtu bijusi lekcija par pedagoģisko kompetenču pilnveidi, ko nodrošina skolotājs, kas dodas uz darbu ar prieku" un pāris kafijas pauzes starp lekcijām ļautu nedaudz izkustēties un pilnvērtīgāk uztvert stāstīto. „Konferencē guvu apstiprinājumu tam, ka darbs, ko daru, ir vērtīgs," šādu atziņu pauda daudzi konferencē uzrunātie pedagogi.

 

Pedagogus uz konferenci aicināja Carnikavas novada pašvaldības Centrālās administrācijas izglītības un kultūras nodaļa sadarbībā ar vecāku biedrību „Nākotnes iela" un "Swedbank".

 

Ar konferences materiāliem var iepazīties: ŠEIT

 

Informāciju sagatavoja:

Mārīte Mundure, Ināra Briede