Rakstos

Drukāt

Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži

.

Valdis PilatsDabas aizsardzības pārvalde informē, ka pēdējo gadu laikā regulāri tiek saņemtas dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju sūdzības par Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) izplatītu, apdraudot dabiskos biotopus, stādījumus.

Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārziem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos iedzīvotāju sūdzību skaits ir būtiski pieaudzis, izteikts lūgums koordinēti cīnīties ar šīs sugas īpatņiem. Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Latvijā dēļ nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā šobrīd Spānijas kailgliemezis oficiāli nav iekļauts invazīvo sugu sarakstā, lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009. gada.

Pie mums šis kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem.

Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.

Aicinām iepazīties ar Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu, ko izstrādājuši Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra pētnieki (pētījuma 4. pielikumā sk. 2018. g. publicēto informāciju par Carnikavu ).

Dabas aizsardzības pārvalde aicina turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu , norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.

Spānijas kaligliemežu atradnes Latvijā.

Infografika: Spānijas kailgliemezis.

Infografika: Ierobežo Spānijas kailgliemeža izplatīšanos.

Dabas aizsardzības pārvalde
Share on Facebook Tweet