Ne tikai Vidzemes piekrasti, bet visu Baltijas jūru Latvijas valsts simtgadei veltītā projektā - vides mākslas objektā “Goda Vārti” - pārstāv Carnikavas zvejnieks Arvīds Ozoliņš. Viņam līdzās – Baltijas jūras pētnieks, sērfotājs Alberts Viegliņš. Video instalācija patlaban skatāma pašā Rīgas centrā, Brīvības ielā pretī Ministru Kabineta ēkai.

Jau kopš gada sākuma šajā vietā ar jauno tehnoloģiju palīdzību simboliskajos goda vārtos redzami dažādu jomu, profesiju un vērtību pārstāvji – zinātnieki, skolotāji, kareivji un citi, vēstot par Latvijas brīvību, cilvēkiem, darbu, valodu, dabu.

“Latvijai 100 – Baltijas jūrai 4000. Abas ir jaunas, un tāls ceļš vēl ejams. Baltijas jūra ir jāsargā, jo tā ir viena no vissaldākajām jūrām pasaulē,” pauž A. Viegliņš.

““Goda vārti” ir virtuāls simbols Latvijas vērtībām. Filozofiskā līmenī vārtus izmanto kā zīmi dažādiem pārbaudījumu lokiem, kuriem izejam cauri dzīves laikā, vārti ir pārmaiņu punkts, kurā mēs simboliski apliecinām jaunu sasniegto brieduma pakāpi.

“Goda vārti” ir kā apliecinājums arī nākamos 100 gadus saudzēt mantojumu, kas mums, Latvijas iedzīvotājiem, ļauj būt tādiem, kādi esam – ar savu valodu, savā brīvībā un dabā stiprināti, jo tikai mēs paši varam Latvijas vērtības nosargāt,” tā projekta ideju skaidro tās autori – mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidotājs Māris Kalve un dzejnieks Andris Akmentiņš.

Dokumentē senās zvejnieku prasmes

Šogad Carnikavas zvejnieki iesaistījušies arī jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansētā projektā – “Carnikavas zvejas tradīciju un prasmju nodošana un prezentēšana sabiedrībai ar video palīdzību”, kam fonds piešķīris 1500 eiro līdzfinansējumu. Projekta norises gaitā top vairāki sižeti, kuros Carnikavas zvejnieki un nēģu cepēji dalās ar savām prasmēm. Noskatoties ap divu minūšu garu video, ikviens varēs gūt priekšstatu par tīklu lāpīšanu, jūrnieku mezgliem, nēģu ķeršanas noslēpumiem utt. Projekta mērķis ir veicināt Carnikavas zvejas (tajā skaitā arī nēģu zvejas un apstrādes) tradīciju kā nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm un vairot interesi par vietējo kultūru Latvijas kultūras kontekstā.

2019. gada pavasarī projekta rezultāts būs skatāms gan novadā izvietotajos apmeklētāju datoros, gan vietnē www.zivis.carnikava.lv.