Pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss" jauno apkures sezonu sāk ar labām ziņām – siltumapgādes tarifs šajā sezonā netiks palielināts, bet dabasgāzes cenas kritums ļaus siltumenerģijas patērētājiem maksāt par apkuri mazāk nekā aizvadītās sezonas beigās.

 

Vasarā Carnikavas Komunālservisa speciālisti ir veikuši pilnīgu siltumapgādes sistēmas pārbaudi un profilaksi, un vairāk par tarifiem un gatavību jaunajai apkures sezonai stāsta aģentūras siltumtehniķis Gunārs Persis.

 

Apkopojot 2014. gada datus, kā to paredz tarifa aprēķina metodika, par siltuma ražošanai izlietotajiem līdzekļiem (dabasgāzi, siltuma sadali u.c.) un ieņēmumiem (iedzīvotāju maksu par patērēto siltumu), konstatējām, ka starpība ir 4,6%. Tā nepārsniedz 5% robežu, kad saskaņā ar Carnikavas novada domes saistošajiem noteikumiem, tarifs ir jāpārskata. Turklāt, pētot ieņēmu un izdevumu dinamikas tendenci 2015. gada pirmajā pusē, konstatēts, ka starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem pakāpeniski samazinās vēl vairāk.

 

Drīzāk tiem vajadzētu būt mazākiem, jo kopš pagājušās ziemas dabasgāzes cena pakāpeniski ir samazinājusies, un tai, kā zināms, ir lauvas tiesa apkures tarifā, kas veido 70 – 85% no siltuma ražošanas izmaksām.

 

AS „Latvijas gāze" pakāpeniski samazina gāzes cenu (pasaules biržās tā ir piesaistīta naftas cenai, kura pēdējā gada laikā piedzīvo kritumu) un uzņēmums prognozē, ka, salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī, oktobrī un novembrī dabasgāzes cena samazināsies no 213,43 eiro par m3 uz 206, 32 eiro par m3. Līdz ar to siltumenerģijas cena mūsu novada patērētājiem būs 46,7 EUR/MWh un 49,84 EUR/MWh (attiecīgi bez vai kopā ar maksu par siltummezgla apsaimniekošanu). Salīdzinājumam – pagājušā gada oktobrī dabasgāzes cena bija 291 eiro par m3. Kopumā Carnikavas novadā patērētāji, salīdzinot ar 2014. gadu, apkures sezonai sākoties, par siltumenerģiju maksās aptuveni par 25 % mazāk.

 

Visos siltummezglos ir paveikti profilaktiskie darbi – ir verificēti visu namu kopējie siltuma skaitītāji, pārbaudītas iekārtas visās katlu mājas, kā arī apsekotas siltumtrases.

 

Vēlos vēlreiz iedzīvotājiem atgādināt, ka katrs pats var ļoti daudz darīt, lai novērstu siltuma zudumus – gan individuāli katrā dzīvoklī, gan visā daudzdzīvokļu mājā kopumā. Mājā jāpievērš uzmanība ārdurvju, kāpņutelpu logu un koplietošanas telpu stāvoklim, arī dzīvokļos jānoblīvē vai jānomaina logi, jāveic ārdurvju blīvēšana un siltināšana. Svarīgi, lai sildķermeņu priekšā nebūtu barjeras, to skaitā arī biezi aizkari, kas traucē siltumam no radiatoriem vienmērīgi izplūst telpā.

 

Pēdējā laikā popularitāti ieguvusi atstarojošu, izolējošu materiālu novietošana pie ārsienas aiz sildķermeņiem. Tādējādi liela daļa siltuma, kas iegāja ārsienā, atstarojas un plūst atpakaļ telpā. Šādus materiālus pēdējā laikā var iegādāties par pieņemamām cenām.

 

Dzīvokļa īpašnieks pats ir atbildīgs par to, vai sildķermenī notiek apkures ūdens cirkulācija. Ja radiators nav pietiekami silts, iespējams, to vajag atgaisot, līdzsvarot vai pat nomainīt. Ja mājā nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, tomēr ieteiktu lemt par iespēju renovēt visu māju kopumā. Par ieguvumiem renovācijas rezultātā var interesēties namos, kur tā sekmīgi veikta, piemēram, Carnikavā – Jūras ielā 5, 10 un 12, kā arī Zvejnieku ielā 5 un 19. Atgādinu, ka šim mērķim joprojām ir pieejams Carnikavas novada domes atbalsts, kā arī valsts atbalsts, kurš tagad tiek organizēts ar Latvijas Attīstības finanšu institūcijas „ALTUM" starpniecību.

 

Vienā daudzdzīvokļu namā Carnikavā ir īstenota alokatoru sistēma. Tās princips – katrā telpā pie sildķermeņa uzstādīts proporcionalitātes mērītājs (alokators), kas ļauj fiksēt, kā ir uzstādīts sildķermeņa regulators, un datus apkopo elektroniski. Alokācijas sistēma dod iespēju, piemēram, laikā, kad neviena nav mājās vai arī pa nakti, iestatīt zemāku temperatūru. Dati liecina, ka, pārdomāti regulējot temperatūru dzīvoklī, patēriņu var samazināt pat līdz trim reizēm. Ieguldījums šajā sistēmā ir relatīvi neliels, un papildu ieguvums ir iespēja katram pašam sekot līdzi savam siltuma patēriņam, kā arī samazināt izdevumus par apkuri.

 

I.Cerbule