Šā gada 1. oktobrī Carnikavas pamatskolā norisinājās projekta "LIFE CoHaBit" dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna pirmā sabiedriskā apspriešana, kurā dabas aizsardzības plāna izstrādātāji - Latvijas Dabas fonds - informēja iedzīvotājus par dabas aizsardzības plānu un ar to saistītām aktualitātēm. Sabiedriskajā apspriedē iedzīvotājiem bija iespēja par šo tēmu paust viedokli un uzdot interesējošos jautājumus, uzklausot atbildes no Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem un dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem.

 

Sabiedriskās apspriedes pirmajā daļā tika sniegta prezentācija par dabas parku “Piejūra”, kurā skaidrots, kas ir dabas aizsardzības plāns un un kādi ir jaunā plāna mērķi, kā arī tika uzsvērts, ka dabas parkā konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi, kas nosedz 86 % no visa dabas parka teritorijas. Parkā sastopamas vismaz 123 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.

 

Sanāksmes dalībnieki tika informēti par četrām nozīmīgākajām dabas vērtībām dabas parkā:

- kāpu mežiem;

- piekrasti;

- barības vielām nabadzīgajiem ezeriem;

- piejūras pļavām.

Tāpat prezentācijā tika uzsvērtas problēmas un draudi teritorijas dabas vērtību saglabāšanai, kā galvenos no tiem minot:

- pārmērīgu, nepietiekami virzītu rekreācijas slodzi;

- mežu, ūdeņu eitrofikāciju jeb aizaugšanu;

- dabisko meža struktūru trūkumu;

- pļavu aizaugšanu;

- invazīvo (svešzemju) sugu izplatīšanos.

 

Sabiedriskajā apspriedē tika sniegts detālāks izklāsts par plānotajiem aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem teritorijas dabas vērtību draudu novēršanai mežos, atklātajās kāpās, ezeros un zālājos, kā arī sniegti priekšlikumi tūrisma plūsmu plānošanā. Tāpat tika prezentēti ieteikumi, kas līdz ar dabas aizsardzības plāna izveidi paredz izmainīt funkciālo zonējumu:

- plānota regulējamā režīma zona vērtīgāko mežu aizsardzībai (507 ha) (no tiem 360 ha ir esošie mikroliegumi);

- palielināt dabas lieguma zonas platību (no 1246 ha uz 2420 ha).

 

Sabiedriskajā apspriedē tika sniegti priekšlikumi izmainīt dabas parka robežas, izslēdzot no dabas parka dabas aizsardzībai nenozīmīgas platības pie dabas parka robežām. Kā arī, tika sniegts priekšlikums pievienot dabas parkam Jūrasleju pļavas, kas izraisīja plašas diskusijas starp sanākušajiem iedzīvotājiem un dabas plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem.

 

Iedzīvotājus uztrauca, ka tādējādi viņu privātais īpašums kļūtu par publisku telpu, kā arī, tas nozīmētu papildus ierobežojumus un apgrūtinājumus viņu privātās teritorijas lietojumam, kā arī pazeminātu īpašuma vērtību kopumā. Plāna izstrādātāji skaidroja, ka teritorijas iekļaušana dabas parkā nenozīmē teritorijas iekļaušanu dabas lieguma zonā un tas attiecīgi neparedz tik stingrus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

 

Plāna izstrādātāji minēja potenciālos ieguvumus pievienojot Jūrasleju pļavas dabas parkam, uzsverot, ka tas veicinātu zemes īpašnieku iespējas piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas atsākšanai un apmeklētāju infrastruktūras izveidei. Kā arī, iekļaujot Jūrasleju pļavas dabas aizsardzības plānā, tās atbilstoši apsaimniekojot varētu atjaunot ap 35 ha Piejūras pļavu biotopu, kas, savukārt, sastādītu ap 20 % no visā Latvijas teritorijā esošajiem piejūras pļavu biotopiem.

 

Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arī par to, kā turpmāk apsaimniekot dabas parka teritoriju. Kā viena no versijām no iedzīvotāju puses izskanēja, ka būtu nepieciešams veidot administrāciju dabas parkam “Piejūra”, ko pozitīvi novērtēja gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

 

Prezentācija par dabas aizsardzības plānu dabas parkam “Piejūra” pieejama ŠEIT.

 

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji aicina iedzīvotājus sniegt komentārus un ierosinājumus, tos nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi vai pa pastu: Latvijas Dabas fonds, Vīlandes 3-7, Rīga, LV-1010.