Latvijas garākā upe Gauja, kas savā plūdumā skar 20 pašvaldības, veidojot greznas ielejas un izteiksmīgus lokus, savu ceļu uz jūru noslēdz Carnikavas novadā. Laivotājiem no vietām Gaujas augštecē ceļojums šeit beidzas, bet Carnikavā startē laivotāji, kas dodas izbraucienā pa Rīgas līci.

 

 

Carnikavas novadā Gaujas krastos ir divas laivu nolaišanas / izcelšanas vietas. Viena atrodas upes labajā krastā Siguļu ciemā, otra – kreisajā krastā Carnikavas ciemā. Gaujas grīvai tuvākā šāda vieta ir Carnikavas Novadpētniecības centra teritorijā (Jomas ielā 7). Tur izbūvēts slips, pie kura iespējams piebraukt ar automašīnu. Līdzās atrodas atpūta vieta ar galdiem un soliem, un ugunskura vietu. Laivotāji šeit var atpūsties un baudīt ainavu pie Gaujas.

 

Lai atvilktu elpu, Gaujas upes kreisajā krastā laivotāji var piestāt divās vietās. Netālu no tilta pār Gauju, pār kuru iet autoceļš A1 jeb Tallinas šoseja, ierīkota neliela atpūtas vieta ar galdiem un soliem, pārģērbšanās kabīni un tualeti un pludmales volejbola laukumu. Jāuzsver, ka kurināt ugunskuru šajā vietā nav atļauts. Netālu atrodas viesu māja “Port Land”. Iepriekš vienojoties ar viesu mājas īpašniekiem, šajā vietā iespējams noorganizēt laivu izcelšanu un izvešanu vai atvešanu un nolaišanu Gaujā. Lielākas laivotāju grupas var vienoties par nakšņošanu “Port Land”.

No gājēju un velosipēdistu tilta uz jūras pusi, vēl pirms Vecgaujas attekas, atrodas atpūtas vieta ar galdu ar soliem, ugunskura vietu un malkas nojumi, kā arī piknika nojume un tualete.

Gaujas labajā krastā laivu nolaišanas un izcelšanas vieta atrodas Siguļos pie Vecupītes ielas (neliela Dzirnupes ielas sāniela ap 150 m no tilta pār Dzirnupi virzienā uz A1). Jāuzsver, ka šajā vietā ar automašīnu drīkst iebraukt, tikai lai ielaistu laivu upē vai izceltu un aizvestu. Nedrīkst atstāt transportlīdzekli laivošanas laikā. Vieta ir bez cietā seguma un samērā šaura, tāpēc tur iespējams ielaist vai izcelt tikai ļoti mazus peldlīdzekļus.

Gaujas grīvā un Rīgas līcī laivas labāk neizcelt
Gaujas grīva un Rīgas līča piekraste ir iekļauta dabas parkā “Piejūra”. Gaujas grīva ir viena no lielākajām dabas vērtībām Carnikavas novadā. Tā ir viena no retajām lielajām Latvijas upēm ar dabisku grīvu. Kreisā krasta zālājos ligzdo vairākas putnu sugas, no kurām daļa ir aizsargājamas. Lai saglabātu šīs dabas vērtības, ieviesti vairāki ierobežojumi. Piekļuve pie ūdeņiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir atļauta tikai operatīvajiem dienestiem un apsaimniekotājiem. Tas nozīmē, ka ar automašīnu var nogādāt laivu tikai līdz kādai no piekrastes autostāvvietām, bet tālāk līdz krastam tā būs jānogādā pašu spēkiem, kas apgrūtina laivu ielaišanu un izcelšanu Gaujas grīvas apkaimē un Rīgas līča pludmalēs.

Putnu ligzdošanas sezonas laikā (no marta līdz jūlija beigām) laivotājiem ir jāizvairās no sērēm, nelielām saliņām, zemām palieņu pļavām un niedrājiem, jo tur ligzdo ūdensputni un bridējputni. Ja nepieciešams apstāties, ieteicams to darīt labajā krastā, kā arī laivotājiem jāpievērš uzmanība Gaujā izvietotajam zvejas rīkiem, lai tos nebojātu.

Laivošana iespējama arī Dzirnezerā

Dzirnezers ir viens no lielākajiem ezeriem Carnikavas novadā. To ar Gaujas upi savieno Dzirnupe – Gaujas labā krasta pieteka, kas atrodas 800 m lejpus dzelzceļa tiltam pāri Gaujai. Laivotājiem jāņem vērā, ka Dzirnupes un Gaujas hidroloģisko īpatnību dēļ var rasties smilšu saneši vai būt zems ūdens līmenis, kas apgrūtinās pārvietošanos ar laivu. Dzirnezeru mēdz dēvēt par piecu salu īpašnieku. Viena no piecām salām ir Sidrabsaliņa, kur ir ierīkota atpūtas vieta laivotājiem.

Ezerā sastopami asari, raudas, līdakas un vēl vairākas zivju sugas. Ūdenstilpē ir piemēroti dzīvošanas apstākļi pīlēm, kaijām, dukuriem un citām putnu sugām. Neapšaubāmi Dzirnezers ir skaista vieta izbraucieniem ar laivu. Tomēr ielaist un izcelt laivas ir sarežģīti apgrūtinātas piekļuves dēļ, taču Dzirnezera krastos ir kempingi un atpūtas bāzes, kur ir izveidotas laivu piestāšanās vietas. Tādējādi atpūtnieki var savienot laivošanu ar nakšņošanu un citām atpūtas iespējām.

Lai laivošana Gaujas upes lejteces pēdējos posmos būtu veiksmīga un droša, nepieciešams rūpīgi izplānot braucienu, sagādāt piemērotu ekipējumu, novērtēt laivotāju spējas un izvēlēties laivu braucienam piemērotu laiku. Atpūtas vietas un laivu ielaišanas un izcelšanas vietu novietojumu skatiet arī šeit ilustrācijā.

Lai atpūta dabā būtu patīkama, aicinām atpūtniekus neatstāt atkritumus tam neparedzētās vietās!