19. maijā notiks tradicionālā Muzeju nakts, kuras tēma ir šūpulis. Šogad svinam Latvijas valsts simtgadi, tāpēc šis temats nav nejaušs – šūpulis nodrošina katras tautas, nācijas, vietas un saimes esamību. 

Pasākuma programma:
19.00 – 19.30 Folkloras kopas “Cēlāji” šūpuļdziesmas un rotaļas maziem un lieliem bērniem
19.30 – 20.10 Teātra studijas “Nagla” izrāde bērniem "Mazā ganiņa brīnumainie piedzīvojumi"
20.10 – 20.30 Šūpuļa stāsti, uzdevumi un spēles kopā ar Novadpētniecības centra darbiniekiem un folkloras kopu “Cēlāji”
20.30 – 21.30 Valsts simtgadei veltītā akcija "Piejūras sapņi", kuras laikā tiks veidots un no gaisa fotografēts Carnikavas novada sveiciens Latvijai – “Ļaužu laiva”
21.30 – 24.00 Turpināsim šūpināt, šūpot, spēlēties un apdziedāt šūpuli, pie ugunskura baudīsim putru ar bērnības garšu.

Šūpulis simbolizē ģimenes gādību par katru savas saimes atvasi, tāpēc ne velti tā vārds visos laikos tiek lietots ļoti plaši, tēlaini un jēgpilni, apzīmējot piedzimšanu un dzīves ceļa sākumu. Arī Carnikavas novadam šūpulis ir zīmīgs simbols. Jūra izsenis uzskatīta par civilizācijas šūpuli, savukārt Gaujas ieteka katru gadu izauklē carnikaviešiem nozīmīgo nēģu kāpurus – ņurņikus. Gaujas zvejnieki laiku laikos būvējuši savas mājas – saimes šūpuļus – pie Gaujas. Cilvēka dzīves sākums paiet saimes mājā, kur tiek saņemtas tradīcijas, smaržas, atmiņas, prasmes un ģimenes siltums visam mūžam. Tagad tik bieži pieminētais nemateriālais kultūras mantojums ir šūpulī ieliktā un izauklētā senču pieredze – vai tā būtu šūpuļdziesmu dziedāšana vai zvejas tīklu lāpīšanas prasmes mācīšana jaunajiem.

Kopā ar folkloras kopu “Cēlāji” tiks apdziedāts šūpulis un izzināti ar bērna nākšanu pasaulē saistītās tradīcijas un senie noslēpumi. Bērnības sapņos varēs atgriezties, noskatoties teātra studijas “Nagla” izrādi “Mazais ganiņš”, un visi Muzeju nakts dalībnieki Carnikavā varēs iemūžināt sveicienu Latvijai zibakcijā “Piejūras sapņi”. Zibakcijā aicināti izveidot laivu, jo tā bija, ir un būs zvejnieku šūpulis mūža garumā.

O. Rinkus