Līdz 19. novembrim tautas namā „Ozolaine" apskatāma fotogrāfa Vilhelma Mihailovska izstāde „Atgriešanās" – portretu cikls, kas veltīts dzejniekam Ojāram Vācietim.

 

Vilhelms Mihailovskis ir viens no izcilākajiem Latvijas fotomāksliniekiem, kas veidojis vairākus vērienīgus darbus, izdevis 11 fotoalbumus, apbalvots ar „Zelta ābeles" prēmiju, 1996. gadā kļuva par Mārtiņa Buclera prēmijas laureātu, 2006. gadā – par Cicerona prēmijas laureātu, 2007. gadā – par Rīgas Balvas laureātu, bet 2010. gadā V.Mihailovskim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

 

Nozīmīgu vietu mākslinieka daiļradē ieņem spilgtu laikmeta personību portreti. „Mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un dzejnieki ir iekšēju ciešanu pilni, no tā viņiem neaizbēgt. Savu likteni neizvēlas. Neatkarīgi no tā, cik dziļi es pazīstu cilvēku, kāds ir viņa nospiedums manā liktenī, viņu portretējot, cilvēku tveru caur mīlestību," saka fotogrāfs. Viņš stāsta, ka O.Vācieti pazinis dzejnieka pēdējos trīs gadus, un šī pazīšana arī pašlaik fotogrāfam palīdz dzīvot un radīt.

 

„Aizejot Ojārs atstāja novēlējumu manai jaunradei – pēdējie vārdi, pēdējais pieskāriens papīra lapai bija raksts žurnālam „Māksla", viņa pēdējais darbs „Brīva improvizācija par būtības redzējumu". Tikai nedaudzas stundas no viņa piecdesmit gadu mūža mēs esam lūkojušies viens otram acīs. Kopumā nedaudzas stundas dažādos laikos, neskaitot parastās tikšanās, ilga portreta uzņemšana – dzīves bezgalība fotogrāfiskos mirkļos. Vai es saskatīju Ojāra acīs Dievu? Nezinu. Bet Cilvēks ar Ojāra acīm lūkojās vienmēr. Ojāra laiks nav pagājis, varbūt tas vēl nav pat sācies," pauž V.Mihailovskis. Izstāde tapusi sadarbībā ar O.Vācieša memoriālo muzeju.

 

A.Saprovska