18. septembrī Carnikavas Novadpētniecības centrā norisinājās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotais seminārs, kura mērķis bija informēt piekrastes zvejniekus par Rīgas jūras līča piekrastē izmantojamo zvejas rīku un roņu mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējām.

 

Zināšanas apgūt bija ieradušies zvejnieki no Kolkas līdz pat Kuivižiem. Seminārā uzstājās gan valsts iestāžu, gan privātā sektora speciālisti, kas pārzina problēmu un vēlas rast tai risinājumu.

 

Latvijā neveic regulāru roņu populācijas monitoringu, dati tiek iegūti no Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) apkopojumiem. Par roņu darbības aktivitātes palielināšanos var spriest, veicot arī nevēlamās piezvejas datu analīzi, un šie pētījumi parāda, ka Rīgas jūras līča apgabalā novērota maksimāla roņu piezveja, kas liecina par lielu roņu koncentrāciju šeit.

 

Atšķirībā no citām Ziemeļeiropas valstīm, Latvijā nav veikts neviens nopietns zinātniskais pētījums par roņu nodarīto zaudējumu apmēru, tomēr potenciālos ekonomiskos zaudējumus un to sekas ir iespējams prognozēt, balstoties uz daudziem kaimiņvalstīs veiktajiem pētījumiem. Lai risinātu roņu problēmu, Somijā, Zviedrijā un Igaunijā zvejniekiem tiek izsniegts ierobežots licenču skaitu pelēko roņu medībām, taču kvota netiekot pilnībā apgūta, jo roņu medību process ir sarežģīts, bet pieprasījums pēc roņu ādām un taukiem – neliels. Savukārt citās Ziemeļeiropas valstīs ieviesti dažādi kompensāciju mehānismi roņu nodarīto zaudējumu samazināšanai.

 

Latvijas piekrastes zvejnieki aptaujā atzinuši, kā vēlamākās atbalsta formas cīņā ar roņiem varētu būt līdzfinansējums roņu drošo murdu vai roņu atbaidītāju iegādei; iespēja apdrošināt zvejas rīkus, kā arī saņemt kompensāciju par nozīmīgiem roņu un/vai vētras radītiem zvejas rīku bojājumiem; roņu skaita ierobežošana, izsniedzot atļaujas tos medīt.

 

Kā atzina viens no lektoriem, Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Radioelektronikas institūta direktors Dmitrijs Pikuļins, viens no efektīvākiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem, kas ļauj atbaidīt roņus no loma un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus. Viņš informēja semināra dalībniekus, ka pēc LLKC iniciatīvas sākts darbs pie ZAR izveidošanas Latvijā. Palīdzīgu roku šajā jomā sniegusi arī Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) vadītājs Ēvalds Urtāns, un rezultātā projekta "Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā" pieteikums iesniegts Lauku Atbalsta dienestā (LAD), kur arī tika atbalstīts. Projektu plānots pabeigt nākamajā gadā, un jau pavasarī ar LZF biedru palīdzību tiks veikti raidītāja izmēģinājumi jūrā.

 

RTU Radioelektronikas institūta pētnieks Māris Zeltiņš klātesošajiem nodemonstrēja ZAR asi griezīgo skaņu, kas būs neizturama roņiem, kuri iepeldēs raidītāja darbības zonā. M. Zeltiņš informēja semināra dalībniekus par iekārtas lietošanu un iespējām ar iekārtas palīdzību mazināt roņu nodarīto postījumus piekrastes zvejai Latvijā, savukārt zvejnieki ieteica zinātniekiem savs idejas ZAR izstrādē, ko vajadzētu īstenot līdz izmēģinājumiem jūrā.

 

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Jēkabs Dzenis bija ieradies tikties ar zvejniekiem, lai informētu par kārtību, kādā DAP iespējams nokārtot roņu iegūšanas atļauju un ko darīt ar murdā iekļuvušu beigtu roni. Zvejnieki J. Dzenim kā DAP pārstāvim pauda bažas par to, vai pelēko roņu sugas atrašanās Latvijas Sarkanajā grāmatā nedegradē šī ievērojamā dokumenta prestižu – suga nebūt nav izmirstoša, tieši otrādi – savairojusies tiktāl, ka jau slavena ar postījumiem visā Baltijas jūrā.

 

Savukārt piekrastes zvejnieks Jānis Tamsons semināra noslēgumā zvejas murdu sargāšanu no roņiem salīdzināja ar aizsargķiveres uzlikšanu būvlaukumā – abas ir pašsaprotamas. J. Tamsons klātesošajiem aizrautīgi stāstīja, kā viņam radusies ideja murda konstrukcijas uzlabošanai, kā jaunais murds tapis. Semināra dalībniekiem bija iespēja šo murdu apskatīt un aptaustīt un iztaujāt pašu murdu meistaru.

 

Seminārā iegūtās zināšanas zvejnieki aizveda līdzi uz uz Kolku, Roju, Enguri, Mangaļsalu, Saulkrastiem, Salacgrīvu un Kuivižiem līdz ar pārdomām, kā tās praktiski ieviest savos uzņēmumos.

 

J. Kravalis,

VZST konsultants Carnikavas novadā

 

Seminārs notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.