Pašvaldība
Rakstos
Biedrībai "Sernikon" 5 gadu jubileja: no mellenēm līdz ceļu asfaltēšanai
Publisko un privāto partnerattiecību biedrība „Sernikon" šogad atzīmē savu piecu gadu jubileju. Savu darbību „Sernikon" uzsāka 2009. gada septembrī, lai pulcētu iedzīvotājus un uzņēmējus, kuri vēlas veicināt vietējās attīstības procesus un piedalīties tajos.Piecu gadu laikā ar biedrības attīstības stratēģijas mērķu īstenošanai piesaistītiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem finansēti gandrīz 40 projekti Carnikavas novadā.
Piecu gadu laikā esam aktīvi darbojušies paši, kā arī snieguši atbalstu vietējām nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībai un uzņēmējiem. Nevalstiskās organizācijas spējušas uzlabot savu darbību, izveidojot jaunus infrastruktūras objektus, piemēram, labiekārtojot pludmali pie Laveru ezera, sakārtojot daudzdzīvokļu ēkas kopīpašnieku nekustamos īpašumus, iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu – apskaņošanas tehniku kultūras pasākumu rīkošanai, velosipēdus jauna pulciņa darbībai u.c.
Būtisks atbalsts sniegts arī uzņēmumiem, kuri uzsākuši smiltsērkšķu audzēšanu, paplašinājuši esošos melleņu laukus, savukārt iedzīvotājiem uzlaboti pakalpojumi skaistumkopšanas salonā un dārzkopības tehnikas nomas punktā. Zivsaimniecības uzņēmumiem atbalstu sniegusi pašvaldība, kas, izmantojot biedrības pārvaldīto finansējumu, atjaunojusi pievadceļus vairākām zvejnieku un zivju pārstrādātāju darba vietām.
Carnikavas novada pašvaldība ir īstenojusi virkni projektu, lai veicinātu vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras un sabiedriskajā dzīvē, kā arī paaugstinātu pašvaldības pakalpojumu kvalitāti novadniekiem. Piemēram, ar biedrības atbalstu tapis Carnikavas Novadpētniecības centrs, izveidots pirmais pašvaldības elektronisko pakalpojumu portāls www.pakalpojumi.carnikava.lv, mūzikas skolā atvērtas jaunas izglītības programmas u.c. Ar „Sernikon" atbalstu īstenoto projektu ir daudz, un par katru no tiem informācija ir pieejama biedrības mājas lapā www.biedribasernikon.lv, kur ievietoti arī video materiāli par projektiem.
Sākoties jaunajam plānošanas periodam (2014 – 2020), arī biedrībai „Sernikon" ir jauni darbi un izaicinājumi. Jau 2015. gadā „Sernikon" plāno paplašināties un uzsākt darbu arī Saulkrastu novadā. Abi novadi atrodas Baltijas jūras piekrastē, un tiem ir arī līdzīgas attīstības iespējas un prioritātes.
Šī gada rudenī tiks izstrādāta „Sernikon" darbības stratēģija nākošajiem septiņiem gadiem, un šajā periodā galvenie darbības virzieni plānoti mazās uzņēmējdarbības un sabiedrisko aktivitāšu veicināšanas jomā.
Stratēģijas izstrādē aicināsim piedalīties abu novadu nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un pašvaldības, un diezgan īsā laikā būs jānodefinē mūsu kopīgi sasniedzamie mērķi un rezultāti. Oktobrī ir plānotas tikšanās, lai apspriestu stratēģijas izstrādes gaitu, kā arī uzzinātu biedru viedokļus. Informācija par sanāksmēm tiks publicēta „Sernikon", kā arī Carnikavas un Saulkrastu pašvaldības mājas lapās.
Aicinām nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus būt aktīviem savas teritorijas attīstības virzītājiem un, ja jau šobrīd Jums ir kādi priekšlikumi, ko vēlaties iesniegt, aicinām rakstīt uz e-pastu: vai, iepriekš piesakoties, nākt ciemos uz Stacijas ielu 7, Carnikavā.
Ar biedrības „Sernikon" palīdzību mūsu novadā īstenoti visdažādākie projekti, un vairāk par piecos pastāvēšanas gados paveikto, kā arī jaunajiem nākotnes plāniem stāsta biedrības valdes loceklis Edgars Pudzis.
- Vai pēdējo gadu laikā biedrībai „Sernikon" ir izdevies iekustināt iedzīvotāju iesaistīšanos novada attīstībā un savas vides sakārtošanā?
Jā, iedzīvotāju aktivitāte arvien palielinās. Kad pirms diviem gadiem sāku darboties biedrībā „Sernikon", bija izsludināta viena projektu konkursa kārta, tagad notiek pieteikšanās jau devītajai kārtai. Astoņas reizes ir bijuši projektu konkursi, un priecē, ka ir arvien jaunas organizācijas un biedrības, kas tajos piedalās, iegūst finansējumu un īsteno dažādas ieceres. Projekti ir ļoti dažādi, un kopējais finansējums vienam projektam ir bijis, sākot no 1000 līdz pat 700 000 latu.
„Sernikon" darbības laikā lielāko daļu projektu ir īstenojusi sabiedrība – organizācijas, biedrības, uzņēmēji. Priecē, ka pēdējā laikā projektus īstenoja arī mazie uzņēmēji. Piemēram, skaistumkopšanas salons „Odeta" iegādājās jaunas mēbeles, veikalā „Antars" top dārza tehnikas nomas punkts. Ir apstiprināti arī divi lauksaimniecības projekti – smiltsērkšķu un krūmmelleņu audzēšanai. Novadā redzamākie projekti, kas tapuši ar „Sernikon" atbalstu, ir Novadpētniecības centrs un pievadceļu rekonstrukcija zivsaimniecības uzņēmumiem Carnikavas un Gaujas ciemos. Protams, ir arī projekti, kas vērsti tikai uz pašu iedzīvotāju iniciatīvu – labiekārtota pludmale pie Laveru ezera, Carnikavā šobrīd top BMX trase, ko veido vietējā biedrība, novadnieki siltina daudzdzīvokļu mājas, bet pēc tam labiekārto savus pagalmus, kas kopumā rada pozitīvu vidi.
- Kurš tev pašam no biedrības īstenotajiem projektiem šķiet visinteresantākais?
Visiespaidīgākais projekts ir Novadpētniecības centrs, kas 2012. gadā pretendēja uz Latvijas dižprojekta balvu. Kopumā man ļoti patīk daudzdzīvokļu māju labiekārtošanas projekti, jo tajos daudziem iedzīvotājiem ir jāvienojas par kopīgu mērķi, un tas nozīmē diezgan lielu darbu. Šo projektu ideja principā ir radusies Carnikavā, nevienai citai vietējās rīcības grupai Latvijā tādu nav. Sākumā Lauku atbalsta dienests bija pārsteigts, kā tik liels skaits cilvēku spēj vienoties par vienu mērķi un ieguldīt savu naudu, jo 90% no nepieciešamā finansējuma piešķir Eiropas Zivsaimniecības fonds, bet 10% – jāsedz pašiem. Mēs arī kā biedrība paši esam īstenojuši divus projektus – Lielās Talkas laikā atjaunojām rotaļu laukumus Carnikavā – Rīgas ielā 8 un Tulpju ielā 5.
- Vai projektu dalībniekiem, kuri vēlas īstenot kādu labu ideju, nav jāsastopas ar lielu „papīru kalnu", kas jāaizpilda?
Protams, ir daudz atskaišu, tomēr mēs kā biedrība to nenosakām. Jāsaka, ka tad, kad cilvēki šos projektus pabeidz, „papīru kalni" ātri aizmirstas. Jāsaprot, ka tik liels finansiālais atbalsts projekta īstenošanai kā 90% vai pat visi 100% faktiski nekur citur nav pieejams. Tas ir ļoti liels Eiropas atbalsts ar augstām likmēm. Nākamajā plānošanas periodā uzņēmējdarbībai varēsim piedāvāt 70% finansējumu, un uzņēmējiem nekur citur nebūs pieejams tik liels atbalsts.
- Kādi ir "Sernikon" plāni nākamajiem gadiem?
Mūsu mērķis nākamajā periodā ir, lai vairāk projektu tiktu īstenoti novada ciemos. Piemēram, mazajā Eimuru ciemā gandrīz katra otrā māja ir saņēmusi „Sernikon" atbalstu. Šobrīd esam iesnieguši projektu par mūsu novada ciemu attīstību, to līderiem un ciemu pašu spēju darboties šīs attīstības veicināšanā.
Lielākais jaunums, ka no 2015. gada "Sernikon" plāno darboties arī Saulkrastu novadā, jo jaunā prasība paredz, ka biedrības darbības teritorijā jābūt vismaz 10 000 iedzīvotāju, bet tikai ar Carnikavas novadu to nodrošināt nevaram. Mēs redzam, ka vajadzības un nākotnes redzējums abiem novadiem ir līdzīgs, tas ir balstīts uz tūrisma attīstību jūras piekrastē un mazās infrastruktūras sakārtošanu. Nākamajos gados noteikti vairāk strādāsim, lai stiprinātu nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus. No nākamā gada vairāk arī tiks atbalstīti projekti, kas būs vērsti uz vietējās ekonomikas attīstību.
- Vai pēdējo gadu laikā biedrībai „Sernikon" ir izdevies iekustināt iedzīvotāju iesaistīšanos novada attīstībā un savas vides sakārtošanā?
Jā, iedzīvotāju aktivitāte arvien palielinās. Kad pirms diviem gadiem sāku darboties biedrībā „Sernikon", bija izsludināta viena projektu konkursa kārta, tagad notiek pieteikšanās jau devītajai kārtai. Astoņas reizes ir bijuši projektu konkursi, un priecē, ka ir arvien jaunas organizācijas un biedrības, kas tajos piedalās, iegūst finansējumu un īsteno dažādas ieceres. Projekti ir ļoti dažādi, un kopējais finansējums vienam projektam ir bijis, sākot no 1000 līdz pat 700 000 latu.
„Sernikon" darbības laikā lielāko daļu projektu ir īstenojusi sabiedrība – organizācijas, biedrības, uzņēmēji. Priecē, ka pēdējā laikā projektus īstenoja arī mazie uzņēmēji. Piemēram, skaistumkopšanas salons „Odeta" iegādājās jaunas mēbeles, veikalā „Antars" top dārza tehnikas nomas punkts. Ir apstiprināti arī divi lauksaimniecības projekti – smiltsērkšķu un krūmmelleņu audzēšanai. Novadā redzamākie projekti, kas tapuši ar „Sernikon" atbalstu, ir Novadpētniecības centrs un pievadceļu rekonstrukcija zivsaimniecības uzņēmumiem Carnikavas un Gaujas ciemos. Protams, ir arī projekti, kas vērsti tikai uz pašu iedzīvotāju iniciatīvu – labiekārtota pludmale pie Laveru ezera, Carnikavā šobrīd top BMX trase, ko veido vietējā biedrība, novadnieki siltina daudzdzīvokļu mājas, bet pēc tam labiekārto savus pagalmus, kas kopumā rada pozitīvu vidi.
- Kurš tev pašam no biedrības īstenotajiem projektiem šķiet visinteresantākais?
Visiespaidīgākais projekts ir Novadpētniecības centrs, kas 2012. gadā pretendēja uz Latvijas dižprojekta balvu. Kopumā man ļoti patīk daudzdzīvokļu māju labiekārtošanas projekti, jo tajos daudziem iedzīvotājiem ir jāvienojas par kopīgu mērķi, un tas nozīmē diezgan lielu darbu. Šo projektu ideja principā ir radusies Carnikavā, nevienai citai vietējās rīcības grupai Latvijā tādu nav. Sākumā Lauku atbalsta dienests bija pārsteigts, kā tik liels skaits cilvēku spēj vienoties par vienu mērķi un ieguldīt savu naudu, jo 90% no nepieciešamā finansējuma piešķir Eiropas Zivsaimniecības fonds, bet 10% – jāsedz pašiem. Mēs arī kā biedrība paši esam īstenojuši divus projektus – Lielās Talkas laikā atjaunojām rotaļu laukumus Carnikavā – Rīgas ielā 8 un Tulpju ielā 5.
- Vai projektu dalībniekiem, kuri vēlas īstenot kādu labu ideju, nav jāsastopas ar lielu „papīru kalnu", kas jāaizpilda?
Protams, ir daudz atskaišu, tomēr mēs kā biedrība to nenosakām. Jāsaka, ka tad, kad cilvēki šos projektus pabeidz, „papīru kalni" ātri aizmirstas. Jāsaprot, ka tik liels finansiālais atbalsts projekta īstenošanai kā 90% vai pat visi 100% faktiski nekur citur nav pieejams. Tas ir ļoti liels Eiropas atbalsts ar augstām likmēm. Nākamajā plānošanas periodā uzņēmējdarbībai varēsim piedāvāt 70% finansējumu, un uzņēmējiem nekur citur nebūs pieejams tik liels atbalsts.
- Kādi ir "Sernikon" plāni nākamajiem gadiem?
Mūsu mērķis nākamajā periodā ir, lai vairāk projektu tiktu īstenoti novada ciemos. Piemēram, mazajā Eimuru ciemā gandrīz katra otrā māja ir saņēmusi „Sernikon" atbalstu. Šobrīd esam iesnieguši projektu par mūsu novada ciemu attīstību, to līderiem un ciemu pašu spēju darboties šīs attīstības veicināšanā.
Lielākais jaunums, ka no 2015. gada "Sernikon" plāno darboties arī Saulkrastu novadā, jo jaunā prasība paredz, ka biedrības darbības teritorijā jābūt vismaz 10 000 iedzīvotāju, bet tikai ar Carnikavas novadu to nodrošināt nevaram. Mēs redzam, ka vajadzības un nākotnes redzējums abiem novadiem ir līdzīgs, tas ir balstīts uz tūrisma attīstību jūras piekrastē un mazās infrastruktūras sakārtošanu. Nākamajos gados noteikti vairāk strādāsim, lai stiprinātu nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus. No nākamā gada vairāk arī tiks atbalstīti projekti, kas būs vērsti uz vietējās ekonomikas attīstību.
Biedrība „Sernikon"
