11. novembrī visi novadnieki aicināti godināt Latvijas brīvības cīnītājus un plkst. 17.00 piedalīties lāpu gājienā no Carnikavas pamatskolas, kas noslēgsies ar piemiņas brīdi Svētku laukumā. 

 

11. novembrī ir dibināts arī Lāčplēša Kara ordenis. Tas bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums, kuru piešķīra karavīriem par kauju nopelniem Latvijas atbrīvošanās cīņās par īpaši nozīmīgu rīcību. Ordenis pienācās vienīgi tiem, kuri pašaizliedzīgi dodoties bīstamos apstākļos, izdarīja patiesi izcilu varoņdarbu, nepārprotami veicinot visas kaujas iznākumu savējiem par labu. Ordeņa devīze – „Par Latviju". Visiem apbalvotajiem pasniedza arī slavenā latviešu grafiķa Riharda Zariņa zīmēto diplomu, kurā bija īsi aprakstīts, par ko piešķirts ordenis.

 

 

Varam būt lepni, ka arī carnikaviešu vidū bija četri Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. 25 gadus vecais Pēteris Zandbergs (1894 – 1980) no „Varavīksnēm" un 26 gadus vecais Miķelis Pētersons (1893 – 1977) no „Kaķiem" savulaik bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivji. Abi viena pagasta puiši arī kaujas uzdevumā devās kopā un savu varoņdarbu veica Latvijai zīmīgā dienā – tieši 18.novembrī! Viņu abu Lāčplēša Kara ordeņu diplomos bija ierakstīti šādi vārdi:

„...ordenis piešķirts par to, ka 1919. gada 18. novembrī pie Slampes muižas ar dažiem kareivjiem aizgāja ienaidnieka aizmugurē, metās straujā uzbrukumā, sacēla apjukumu ienaidniekā un tādā kārtā sekmēja svarīgā punkta ieņemšanu. 1922.gada 31.oktobrī."

 

Pētera Zandberga mazmazmeita, carnikaviete Liene Sobolovna teic, ka pats Lāčplēša Kara ordenis vecvectēvam dots līdzi, viņu pēdējā gaitā izvadot. Savukārt ordeņa diploms visu šo laiku ticis rūpīgi glabāts, un tagad tas uzdāvināts Novadpētniecības centram, kuri visi interesenti to varēs aplūkot. Kā stāsta Liene, vecvectēvs pēc kara veicis vēl vienu varoņdarba cienīgu rīcību – no Alpiem mājās atnācis ar kājām.

 

Otri divi mūsu Lāčplēša ordeņa kavalieri bija – Jēkabs Dzenis, kuram apbalvojums piešķirts par notikumiem 1916. gadā, kad jūlijā pie Ķemeriem viņš veica izlūkošanu ienaidnieka pozīciju tiešā tuvumā, un Kārlis Zīverts, kurš apbalvots par cīņām pie Līvāniem 1919. gadā.

 

Savukārt divi citu pagastu puiši saņēma savu augsto apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni – izrādot varonību pie Carnikavas muižas 1919. gada maijā. Viens no viņiem, Alfrēds Vītols, atsevišķā jātnieku eskadrona seržants, pirmais ielauzās muižā, kur uzstādīja ložmetēju un radīja situāciju, ka lielinieki bija spiesti atstāt savas pozīcijas. Un otrs, Aleksandrs Loevings, 1. kavalērijas diviziona komandieris ar saviem diviziona puišiem apgāja ienaidnieka spārnu, ar negaidītu triecienu izraisīja apjukumu un piespieda lieliniekus atkāpties.

 

Esam mūžīgu pateicību parādā karavīriem, kuri gāja kaujā ar Latviju sirdī. Iedegsim sveces godinot visu cīnītāju piemiņu Lāčplēša dienā!

 

E.Pētersone,

Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja