Pašvaldība
Rakstos
Aicina maijā un jūnijā izvairīties no Gaujas grīvas kreisā krasta apmeklēšanas, īpaši ar suņiem
Pastaigas un atpūta jūras piekrastē ir ļoti populāra. Viena no apmeklētāju iecienītākajām vietām Carnikavas novadā ir Gaujas grīva. Taču vienlaikus Gaujas ietekas kreisais krasts ir valsts līmenī nozīmīga bridējputnu ligzdošanas vieta, un tālāk no ūdens – pelēkajās kāpās – ligzdo tādas aizsargājamas putnu sugas kā stepes čipste un sila cīrulis.Bridējputnu (upes tārtiņa, jūras žagatas un citu sugu) ligzdas liedagā vai primārajās kāpās ir grūti pamanāmas, jo tās nav ligzdas to populārajā izpratnē – tās ir tikai nelielā smilšu bedrītē iedētas raibas olas. Olu krāsa saplūst ar apkārtni, lai plēsēji ligzdai paietu garām, to nemanīdami. Diemžēl tas izraisa arī pretēju rezultātu – šādu ligzdu var nejauši sabradāt. Savukārt suņi ligzdas ar tajās perējošiem putniem saož.
Ir izpētīts, ka visbiežāk perējošie putni aizlido no ligzdas, tuvojoties nepieskatītam sunim vai cilvēkam ar suni bez pavadas (80-100% gadījumu, tātad gandrīz vienmēr). Savukārt garāmgājējs bez suņa aizlidošanu no ligzdas izraisa tikai ap 10% gadījumu (vairāk informācijas Sintijas Martinsones rakstā "Uz pludmali labāk bez suņa").
Pat, ja ligzda netiek sabradāta vai suņa izpostīta, tās tuvumā parādoties traucētājam – cilvēkam vai sunim –, putns mēdz aizlidot no ligzdas, atstājot to pieejamu postītājiem, piemēram, vārnām, kas “dežurē” apkārtnē un gaidīt gaida šādus brīžus. Karstā saulē ilgstoši atstātas olas var arī pārkarst, vēsā dienā – pārlieku atdzist.
Tomēr arī cilvēku klātbūtne bez suņiem var izraisīt bridējputnu olu bojāeju, ja garāmgājēju ir daudz vai ja cilvēks ligzdas tuvumā uzkavējas ilgstoši (atpūšas vai sauļojas). Ja tas notiek tik tuvu ligzdai, ka putns neriskē tajā atgriezties un turpināt perēt, olas aiziet bojā. Bridējputnu uztraukuma uzvedību un uztraukuma saucienus daudzi nepazīst un pat nenojauš, ka ar savu šķietami nevainīgo rīcību izposta perējumu.
No olām izšķīlušies bridējputnu mazuļi vēl ilgu laiku (gandrīz mēnesi) nelido un arī ir neaizsargāti no pludmalē brīvi palaistiem suņiem.
Lai pasargātu bridējputnu ligzdas, aicinām izvairīties no Gaujas grīvas kreisā krasta apmeklēšanas maijā un jūnijā, vai vismaz apmeklēt šo vietu bez suņiem (nemaz nerunājot par suņiem bez pavadām, ko aizliedz spēkā esošie dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, sk. 18.8.) un uzturēties tur īslaicīgi. Lai atpūstos un sauļotos, var izvēlēties citas vietas – tālāk no Gaujas ietekas!
Ilze Priedniece, Latvijas Dabas fonda eksperte
