Rakstos

Drukāt

Lai deportāciju upuru piemiņa neizsīkst

.

FBPēc fotogrāfijām, kas saglabājušās no 1949. gada 25. marta, varētu šķist, ka tā bija parasta pavasara diena – ar gaišām debesīm un zemi, kas vēl saglabājusi daļu no aizejošās ziemas valguma.

Tūkstošiem latviešu ģimeņu šī diena nesaistās ar dabas atmodu, bet negaidītiem, nelūgtiem cilvēkiem, kas pēc okupācijas varas lēmumu izrāva cilvēkus no dzimtās zemes ar visām saknēm un klaudzošos dzelzceļa ešelonos aizveda svešā, saltā zemē, kur šķita, ka dzimtene un mājas ir zudušas uz visiem laikiem.

Marta deportācijās, ko padomju okupācijas režīms dēvēja par operāciju “Krasta banga”, no Baltijas izsūtīja 95 tūkstošus cilvēkus, 42 125 bija no Latvijas. Kaut šī deportācija nebija pirmā – jau bija notikusi 1941. gada jūnija un 1945. gada februāra Rīgas vāciešu izsūtīšana –, tā bija vismasveidīgākā. Šoreiz padomju vara gribēja uz visiem laikiem atbrīvoties no cilvēkiem, kuri tās ieskatā bija gan budži ar pārāk lielām saimniecībām, gan nacionālo partizānu atbalstītāji, gan šo cilvēku ģimenes locekļi utt.

Starp izsūtītajiem bija arī carnikavieši. Viņus atcerēsimies šodien un jūnijā, kad apritēs 80 gadi kopš pirmās padomju deportācijas. Covid-19 pandēmija šogad liedz sanākt kopā publiskā piemiņas pasākumā, bet mēs varam pieminēt un godināt šo cilvēku likteņus citādi – iepazīstoties ar viņu dzīvesstāstiem.

Carnikavas Novadpētniecības centrs apkopo politiski represēto novadnieku atmiņas. Intervijās uzticētie atmiņu stāsti ir ierakstītas audio formātā. Tie ir stāsti par arestiem, pavēlēm steigšus sakravāties ceļam nezināmajā, smagajiem darba un sadzīves apstākļiem izsūtījumā. Par ilgi taupītu maizes gabalu no mājām. Par to, kas palīdzējis izturēt izsūtījuma laikā, ar kādām domām un izjūtām piedzīvota atgriešanās dzimtenē Latvijā – par tādām it kā vienkāršām lietām kā pirmais dzelzceļa stacijā baudītais saldējums vai pirmie Latvijas āboli.

Novadpētniecības centra krājumā ir nonākuši fotoattēli, kā arī svarīgs Carnikavas politiski represēto nodaļas dāvinājums – represēto anketas. Pateicamies visiem, kas dalījušies ar nozīmīgajām atmiņām un fotogrāfijām, un aicinām dalīties arī citus, kas mums vēl nav uzticējuši savus vai ģimenes locekļu dzīvesstāstus, attēlus u.c. liecībās par padomju represijām mūsu novadā.

Savukārt Carnikavas novada bibliotēka martā īpaši izceltas pieejamās literatūras klāsts, kurās lasāms plašs vēsturisks, faktoloģisks un biogrāfisks materiāls par politisko represiju tēmu. Uzziniet ŠEIT, un aicinām īpaši jauniešus lasīt un labāk iepazīt šo mūsu valsts un tautas vēstures traģisko lappusi.

I. Dimdiņš, Carnikavas bibliotēka

Share on Facebook Tweet