Rīgas plānošanas reģionā, kurā ietilpst arī Carnikavas novada pašvaldība, tiek īstenots nozīmīgais deinstitucionalizācijas projekts. Atskatīsimies, kas tā ietvaros šogad paveikts un kādi tuvākie darbi vēl īstenojami.

Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās deinstitucionalizācijas projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņem 530 personas – 347 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 183 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem.

 

Carnikavas novada pašvaldībā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus uz šī gada decembra sākumu saņem 5 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viens to likumiskais pārstāvis.

 

Kopumā reģionā personas ar garīga rakstura traucējumiem visvairāk saņem speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupas un grupu nodarbības. No specifiskākiem pakalpojumiem tiek izmantots aprūpes pakalpojums mājās, dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļa pakalpojumi.

 

Savukārt pieprasītākie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojums. Starp citiem pakalpojumiem var minēt "atelpas brīža", dienas aprūpes centra pakalpojumus. Bērni var saņemt ļoti plašu klāstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tostarp ergoterapiju, fizioterapiju, kanisterapiju, mākslas terapiju, psihologa konsultācijas, logopēda konsultācijas, hidroterapiju, reitterapiju un citus.

 

Papildus 124 vecāki (kopumā reģionā), bērnu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus, kā arī var piedalīties izglītojošās atbalsta grupās.

 

2021. gadā tiks uzsākta aptuveni 150 reģionā dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālu vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Ko sniegtu šī izvērtēšana bērnam? Tā nodrošinās dalību deinstitucionalizācijas projektā, kas dod iespēju izvērtētajiem bērnam saņemt līdz 100 sociālās rehabilitācijas pakalpojuma reizēm bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Atbalstu projektā var saņemt arī bērna vecāki vai audžuvecāki, ja bērns dzīvo audžuģimenē.

 

Lai pieteiktu bērnu dalībai projektā, likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par dalību projektā. Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādei var pieteikt arī audžuvecāks, šo procesu saskaņojot ar bāriņtiesu. Šī būs otrā šāda izvērtēšana šī projekta ietvaros. Šobrīd ir izsludināts iepirkums potenciālajam pakalpojuma sniedzējiem.

 

Reģiona pašvaldības uzsākušas attīstīt jaunus projektus, lai nākotnē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu vairāk saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus un atelpas brīža pakalpojumus, savukārt bērni ar funkcionāliem traucējumiem – sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, “atelpas brīža” un dienas aprūpes centra pakalpojumus.

 

Šo pakalpojumu izveide personām ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešama, lai cilvēki no VSAC varētu pārcelties uz dzīvi sabiedrībā, kā arī lai mazinātu risku šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanai institūcijās, sniedzot iespēju cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un saņemt nepieciešamo atbalstu. Plānots, ka jau 2021. gadā durvis vērs pirmie pašvaldību īstenotie projekti.

 

Šobrīd no visām reģiona teritorijā esošajām VSAC filiālēm ir uzsākuši patstāvīgu dzīvi sabiedrībā 11 agrākie VSAC klienti. Decembra sākumā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros uzsākts apmācību cikls Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbiniekiem pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanai pārejai no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā. Apmācību cikls palīdzēs speciālistiem gūt lielāku ieskatu, kāds atbalsts nepieciešams cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi ārpus institūcijas. Pavasarī plānots mācības turpināt, apmācot pašvaldību piesaistītus sociālos mentorus.

 

Par projektu: Rīgas plānošanas reģions īsteno reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īstenos Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu. Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar tā teritorijā esošajā pašvaldībām. Alojas, Ādažu, Baldones, Babītes, Carnikavas, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu un Tukuma pašvaldības. Rīga ir vienīgā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība, kas nav noslēgusi sadarbības līgumu. Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar devīzi “Sirdsdomas jaunai dzīvei”.

Rīgas plānošanas reģions īsteno ESF projektu Nr. 9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem”.

 

Annele Tetere,

Rīgas plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja