Valdība ārkārtas sēdē 29. martā pastiprinājusi ar Covid-19 saistītos ierobežojumus. Turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Kariņš uzsvēra, ka valsts mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanos. "Lai mēs to varētu panākt, mūsu valdība ir pakāpeniski pieņēmusi rīkojumus, lai apsteigtu notikumus. Citās valstīs biežāk sākumā ir notikumi, un tad reakcija. Latvijā mēs rīkojamies proaktīvi, lai apsteigtu notikumus un ierobežotu vīrusus," skaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka par darbinieku, kuriem jāstrādā grupās, drošību jārūpējas darba devējam, izpildot epidemiologu norādes.

Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.