Pašvaldība
Rakstos
Ar nēģu pagatavošanu saistītās prasmes iekļautas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā šoruden iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā, un vakar, 5. decembrī, svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā NKM padome un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) godināja sarakstā iekļauto vērtību pieteicējus un pasniedza Apliecinājumus.LNKC nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere uzsvēra, ka šogad ar trīs jaunu vērtību iekļaušanu sarakstā tiek godinātas gan trīs izcilas vērtības, gan cilvēki, kuri šīs vērtības ir pratuši nest tālāk. “Muzeji ir pilni ar labām lietām, bet svarīgi, ka ir cilvēki, kas turpina darīt – šīs vērtības paši glabā un māca jaunajai paaudzei,” pauda eksperte.
Iespējams, Carnikavas paši nēģu zvejnieki un cepēji šo zvejas un apstrādes procesu uzskata par ikdienišķu, taču nenoliedzams ir fakts, ka mūsdienās ķert nēģus gatavi arvien mazāk zvejnieku, un tāpēc ir apdraudēta arī to apstrāde. Carnikavas novadā pašlaik ir tikai divi nēģu zvejas uzņēmumi un pieci nēģu cepēju uzņēmumi.
“Piemēram, tagad vairs nav meistaru, kas varētu parādīt, kā jāpin nēģu taču grozi. Mēs neatradām,” atzīst Carnikavas Novadpētniecības centra speciāliste Maija Sarkane, uzsverot, cik svarīgi nodot tālāk prasmes, kamēr vēl ir kāds, kas to var. Jāpiebilst gan, ka kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem Carnikavā nēģus vairs neķer tačos, bet murdos, un "Tača" vārdu Carnikavā godam nes senioru deju kolektīvs.
Lai Nēģu ķeršanas un pagatavošanas prasmes iekļautu NKM sarakstā, apjomīgu darbu ar Carnikavas novada domes atbalstu paveikusi Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus. Izpētot ar nēģu ķeršanu un apstrādi saistītos amata noslēpumus, secināts, ka šīs prasmes ir ne tikai retas un reģionāli svarīgas, bet amats ir izzūdošs - tāpat kā zuduši Gaujas enkurnieki un plostnieki. Plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā 2018. gadā.
Kopš 2017. gada pēc vietējās carnikaviešu kopienas iniciatīvas un iesaistoties pašiem Carnikavas tradīciju nesējiem – zvejniekiem un nēģu cepējiem – tapa atbalsta vēstule iekļaušanai Nemateriālo kultūras vērtību sarakstā, ko parakstīja novadnieki. Paralēli tika gatavoti nepieciešamie materiāli pieteikumam, kas palīdzēja vēl labāk izpētīt nēģu ķeršanu un apstrādi Carnikavā, un 2019. gada 20. martā Carnikavas novada pašvaldība pieņēma lēmumu lūgt iekļaut Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā Carnikavas nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes.
Kopā ar pašvaldības pārstāvjiem Apliecinājumu 5. decembrī saņēma arī paši nēģu zvejnieki un cepēji. Aldonis Lūkins un Artūrs Jakobsons no SIA “Leste” pārstāv vidējo un jaunāko zvejnieku paaudzi, bet vecākās paaudzes zvejnieks Arvīds Ozoliņš no SIA “Grif 93” ceremonijā atzina: “Esmu zvejnieks jau vairāk nekā pusgadsimtu, atdevu stafeti jauniešiem. Lai viņi tagad turpina tādā pašā garā”. No cepēju amata meistariem ceremonijā piedalījās Anita Bagrija, Gaļina Ļevočkina, kā arī Edgars Prauliņš un Liene Jekimova no SIA “Gundegas IP” un Gatis Miglāns no SIA “Zibs”.
“Tradīciju nodošana no paaudzes paaudzē nodrošinās, ka arī pēc desmit vai pat 50 gadiem mūsu vietējie zvejnieki strādās, varēs dalīties pieredzē, tāpēc pie mums un citur Latvijā varēs celt galdā delikatesi – Carnikavas nēģus,” saņemot Apliecinājumu teica O. Rinkus. Savukārt Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa domes vārdā pateicās par tradīcijas novērtējumu un uzaicināja klātesošos pēc ceremonijas pašus nobaudīt carnikaviešu tradicionālo prasmju rezultātu – gardās nēģu maizītes, izpelnoties par šo vēsti priecīgus aplausus.
Turpinot 2017. gadā sākto Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu, šogad sarakstā iekļautas trīs kultūras vērtības, un līdz ar nēģu ķeršanas un apstrādes prasmēm Carnikavā sarakstā iekļauti arī Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls un Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos.
LNKC direktore Signe Pujāte uzsvēra, ka šo vajadzīgo darbu – notvert pagātni un padarīt nozīmīgu mūsdienās, lai jaunajai paaudzei tas būs noderīgi – īsteno visas 119 Latvijas pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, muzeji, arhīvi, bibliotēkas, skolas, augstskolas u.c.
Šobrīd Latvijas NKM sarakstā kopā ar divām UNESCO atzītajām vērtībām – Dziesmu un deju svētku tradīciju un Suitu kultūrtelpu – ir 19 vērtības, un katru gadu šis saraksts tiek papildināts ar jauniem pieteikumiem. Pieteikumus var iesniegt kopienas, tādējādi apliecinot minētās vērtības nozīmību plašākai sabiedrības grupai vai kopienai.
Visas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības ir iekļautas izdevumā “Nemateriālais kultūras mantojums Latvijā – Nacionālais saraksts”, un šis izdevums tagad ir pieejams arī Carnikavas Novadpētniecības centrā. Izdevumā ir tulkojums arī angļu valodā, lai par tradīcijām veiksmīgi stāstītu arī viesiem no tālienes.
NKM saraksts Latvijā tiek veidots, balstoties uz 2016. gada nogalē pieņemto Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, un tā mērķis atbalstīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, radot tam labvēlīgus apstākļus. Atbildība par NKM saglabāšanu uzticēta Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
