Carnikavas novada domes priekšsēdētāja un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaa (VARAM) piedāvā mehānisku novadu apvienošanu, neizvērtējot pašvaldību funkciju apjomu un realizāciju, un intervijā analizē situāciju Pierīgas un citās pašvaldībās.

- Prezentētajā ziņojumā sākotnējais priekšlikums ir izveidot 35 pašvaldības, apvienojot tās ap reģionālajiem centriem, bet Pierīgas pašvaldībām reģionālo centru nav, kas nozīmē, ka pēc Pūces kunga piedāvātā principa Pierīgas pašvaldības būtu jāpievieno Rīgai. Līdz ar to uz Pierīgu attiecas citi kritēriji.

Ja raugāmies konkrēti uz Pierīgu, tad ir skaidrs, ka jau šobrīd Pierīgas pašvaldības spēj izpildīt visus VARAM informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus – spēj pildīt tām paredzētās funkcijas, ir pašpietiekamas, ekonomiski patstāvīgas.

Lielākais Pierīgas pašvaldību slogs šobrīd ir izglītība. Šī ir funkcija, ko Pierīgas pašvaldības pašas nespēj nodrošināt, un, pat ja notiktu paredzētā apvienošanās, Pierīgas pašvaldības tāpat nespētu pildīt šo funkciju. Iedzīvotāju un bērnu skaits Pierīgas pašvaldībās pieaug, un izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – jābūvē gandrīz katrā Pierīgas pašvaldībā. Vai tas mainīsies, apvienojot Pierīgas pašvaldības? Finansējuma un resursu apjoms būtu lielāks, bet tas nenozīmē, ka Pierīgas pašvaldības uzreiz varētu šo naudu ieguldīt tikai skolas vai bērnudārza būvniecībā, jo jāuztur jau esošās izglītības iestādes, ceļi un tā tālāk. Tāpēc uzskatu, ka Pūces kunga piedāvājums ir tikai mehāniska pašvaldību apvienošana.

Jau 2009. gada pašvaldību administratīvi teritoriālā reformā bija iekļauti kritēriji, ka iedzīvotājiem būs pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un ka viņi varēs ērti no savas dzīvesvietas ar sabiedrisko transportu nokļūt uz jauno novada centru, un ka visi šie nokļūšanas ceļi tiks asfaltēti. Realitāte ir pavisam cita. Veicot reformu 2009. gadā, novadi kļuvuši spēcīgāki, bet vai tie ir ekonomiski patstāvīgāki un reforma ir sasniegusi mērķi? Nav. Reformas mērķis būtu sasniegts tikai tad, ja laukos būtu darba vietas un cilvēki no turienes nebrauktu prom. Pašvaldībām pārmet, ka tās nerada darbavietas, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka valdība nepilda nevienu no reģionālās politikas instrumentiem, lai lauki neiztukšotos.

- Manuprāt, ziņojumā liels mīnus ir tas, ka tajā nav izskatīta iespēja izveidot otrā līmeņa pašvaldības. VARAM un Pūces kunga piedāvātais ziņojums ir nepilnīgs, jo kā pirmajam politiskajam dokumentam tajā vajadzētu būt izskatītam jautājumam, kāda būs valsts politika attiecībā uz otrā līmeņa pašvaldībām, uz funkciju pārdali un uz plānošanas reģioniem. Šajā ziņojumā par to nav neviena vārda! Vai tas nozīmē, ka būs vēl viens ziņojums? Politikas dokumenti tiek ļoti saskaldīti, un tas ir nepareizi. Ja tiek izveidota pārskatāma, saprotama sistēma, tad skaidri redzam, kas notiks nākotnē, bet šobrīd no šīs nozīmīgās lielās reformas mums tiek piedāvāta tikai ļoti maza daļa, tikai mehāniska novadu apvienošana.

- Latvijas Pašvaldību savienība, Pierīgas pašvaldību apvienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija paudusi viedokli, ka tās izbrīna fakts, kāpēc politiķi un VARAM ministrs nav ieklausījušies un neņem vērā priekšlikumu, ko pauž šīs apvienības – proti, ka būtu jāsāk ar pasažieru pārvadājumu un izglītības funkciju pārskatīšanu. Tas, protams, ir laikietilpīgs process, bet tieši ar to būtu jāsāk, lai saprastu, kuras funkcijas veiktu vietējās pašvaldības uz vietas, bet kuras jānodod otrā līmeņa pašvaldībām. Tām nav jābūt vēlētām, mums jau ir plānošanas reģioni, kurus varētu pārsaukt un kuru robežas pārskatīt. Pašvaldības, kas atrodas vienā vai otrā plānošanas reģionā, attiecīgi nodotu funkcijas konkrētajam plānošanas reģionam.

Es pati vairākkārt esmu bijusi Saeimā uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un prezentējusi funkcijas, kuras varētu uzticēt reģioniem. Un tās ir tik ļoti svarīgā pasažieru pārvadājumu funkcija, kas būtu jāplāno jau reģionu līmenī, arī izglītības funkciju varētu atdot reģioniem, tāpat veselības aprūpi un sporta jomas funkciju. Bet, lai visas šīs funkcijas varētu nodot pildīšanai reģionu līmenī, jāiegulda lielāks intelektuālais darbs. Ja reformu grib uztaisīt ātri, vienkārši apvienot un gaidīt, ka ar to visi būs apmierināti, tad skaidrs, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām to izdarīt nevar.

Šī reforma ir sākta no nepareizās puses. Reformas ietvaros neredzam skolu tīkla optimizācijas plānu un politisku dokumentu pasažieru pārvadājumiem. Pēc tagad piedāvātā varianta redzams, ka dažās apvienojamajās pašvaldībās nav pat neviena ceļa pasažieru pārvadājumiem līdz jaunajam plānotajam administratīvajam centram. Ko tad šiem cilvēkiem apsolīs? Satiksmes ministrs (Tālis Linkaits – aut.) saka – nav naudas, lai asfaltētu ceļus un veidotu jaunus savienojumus ar topošajiem centriem, kas nozīmē, ka nav šai reformai ekonomiskā pamatojuma. Vienīgais pamatojums piedāvātajā novadu apvienošanā ir deputātu un administrācijas izdevumu samazināšanās. Bet ko iegūs cilvēki no šīs reformas? Vai šī mehāniskā savienošana radīs darba vietas? Vai tiks nodrošināta neaizbraukšana no laukiem? Nē!

- Rīgas plānošanas reģions ir piedāvājis savus priekšlikumus: pirmkārt, lauki būtu Nacionālā attīstības plānā kā mērķēta teritorija ar savu programmu. Nevar būt vienādi nosacījumi lauku teritorijas un pilsētas uzņēmējiem! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija jau labu laiku runā, ka beidzot jāsakārto normatīvā bāze vismaz nodokļu jomā, lai uzņēmējiem, kas darbojas lauku teritorijā, prasības, tostarp nodokļu jomā, būtu vairāk atvieglotas vai vismaz citādas. Piemēram, par aptiekām. Lauku teritorijā un pilsētās aptiekām ir vienas un tās pašas prasības, bet apgrozījums abos ir atšķirīgs. Te jādomā arī par NĪN jautājumu. Lai kā politiķiem šāds risinājums nepatiktu, varbūt jādomā, ka lauku teritorijā lauksaimniekiem, mājsaimniecībām un iedzīvotājiem NĪN ir mazāks. Šie ir tikai daži piemēri, kā varētu rast risinājumus, lai cilvēki varētu dzīvot savās mājās.

Jāpiemin arī Dzīvojamais fonds. 20 gadu laikā tas nav attīstīts, jo pašvaldības to nevarēja darīt, un tagad esam pie sasistas siles – pat ja cilvēks grib dzīvot lauku teritorijā un viņam būtu nodrošināts sabiedriskais transports, nav dzīvojamā fonda bāzes! Tas nozīmē, ka vajadzētu programmu, lai laukos cilvēkiem būtu iespēja būvēt mājas ar valsts atbalstu un jaunām ģimenēm būtu vēl kāda cita iespēja, nevis tikai kredītu ņemšana.

Svarīgi pieminēt, ka Latvijas pašvaldības uz kopējā Eiropas Savienības dalībvalstu fona nemaz nav neefektīvākās un mazākās, bet pēc vairākiem rādītājiem atrodas vidū vai pat pirmajā desmitniekā. No 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ir 5. vietā pēc pārvaldāmās teritorijas (Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pētījums “Vidējā vietējā pašvaldība, ranga tabula pēc pārvaldāmās teritorijas” – aut.) un devītajā pēc iedzīvotāju skaita uz vienu kvadrātkilometru pašvaldībā (LPS pētījums “Vidējā vietējā pašvaldība, ranga tabula pēc iedzīvotāju skaita”– aut.). Pat atņemot Rīgā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, pavirzāmies tikai par trīs vietām zemāk. Pēc šiem datiem skaidri redzams, ka jau šobrīd, vērtējot pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir augšgalā.

VARAM ministrs saka – pašvaldība ir neefektīva un nevar piesaistīt uzņēmējus, bet visu 119 pašvaldību rangu tabulā pēc uzņēmuma peļņas eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem norādīts, ka pirmajā trijniekā ir Stopiņu, Rīgas un Mārupes novads, bet piektajā un sestajā vietā ir Smiltenes un mazais Aknīstes novads (Mālpils novada domes deputāta Aleksandra Lielmeža apkopotie dati – aut.). Tas tikai pierāda, ka nav patiess apgalvojums, ka mazās pašvaldības nevar piesaistīt efektīvus, stiprus un konkurētspējīgus uzņēmējus.

Kāpēc politiķi neatspoguļo reālo situāciju, bet datus izmanto savtīgi, lai paradītu, cik pašvaldības ir sliktas un cik maz uzņēmējus piesaista? Te uzreiz jāmin arī vēl viens mīts, ko izplatījuši politiķi – ka Pierīga ir Rīgas guļamvagons un lielākā daļa iedzīvotāju strādā galvaspilsētā. Tā nav taisnība. Ir pašvaldības, kurās vairāk nekā 100% iedzīvotāju strādā pašvaldībās – tātad vairāk nekā tajā deklarējušies. Ir daudzas, kurās vairāk nekā 60%, bet Rīgā strādā tikai nedaudz vairāk kā puse no deklarētajiem iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka tikai nedaudz vairāk kā puse rīdzinieku strādā savā pašvaldībā, bet otra puse brauc strādāt uz Pierīgu un citur. Kāpēc neviens nemin šos datus un neskaidro, kādēļ radusies šāda situācija?

Speciālisti, kas darbojas Eiropas Savienības Eiropas Reģionu komitejā stāsta, ka kolēģi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm aicina neveidot lielas pašvaldības, bet labāk veidot otra līmeņa pašvaldības, kas varētu aptvert uzņēmējdarbību, jo šobrīd jaunizveidotās pašvaldības uzņēmējdarbības līmenī ir pārāk sīkas. Viņi aicina neveidot lielas pašvaldības, jo tādā veidā tiek zaudēta saikne ar iedzīvotajiem un pašvaldību galvenā misija, kā arī iespēja lemt par savu teritoriju un tās apsaimniekošanu un, galu galā, likteni. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, izveidojot lielas pašvaldības pēc tagadējā piedāvājuma, tās dominēs jaunajā politiskajā sastāvā, jo Liepāju un Daugavpili ar vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju nevarēs izkonkurēt mazie novadi ar pāris desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Iedomājieties, kāds šādā situācijā būs sadalījums finansējumā!?

- Apvienošanās gadījumā šobrīd vienīgais labums, ko redzu, ir, ka “katlā” būs vairāk naudas. Bet jautājums – kā šo naudu sadalīs? Carnikavas gadījumā pašvaldības rīcībā ir pārņemti visi vietējās nozīmes reģionālie ceļi un desmit gadu laikā tie ir salaboti, lai gan no valsts tika pārņemti bez finansējuma. Skaidrs, ka ne visās pašvaldības to ir paveikušas, un pašvaldību apvienošanas gadījumā ceļos būs jāiegulda liela nauda. Tas nozīmē, ka būs jāizstrādā jauna programma, lai vienotos, kādi darbi un kādā apjomā tiks veikti ciemos. Aktuāls jautājums būs arī par pārstāvniecību jaunizveidotajās pašvaldībās. Ja kādā konkrētā ciemā būs pārstāvniecība, tad ir cerība, ka šajā vietā arī notiks attīstība. Jo mazāka pārstāvniecība, jo mazāk attīstības, un ir tikai loģiski, ka visu attīsta no centra uz ārpusi.

- Carnikava un Saulkrasti ir piejūras novadi, mums ir cita veida funkcijas un cita veida virzība – uz rekreācijas un atpūtas teritorijas specifiku. Mūsu rūpe ir jūra, piejūra, skaistais dabas parks, un pārmetums, ka mums ir pārāk maz uzņēmēju, neiztur kritiku, jo diez vai iedzīvotāji vai valsts gribētu, ka dabas parkā strādātu virkne uzņēmēju. Tajā pašā laikā Carnikavas novada pašvaldība piedalījās Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu konkursā un ieguva trīs miljonus Mežgarciema attīstībai, kur tiek veidota teritorija uzņēmējiem, kurā būs nodrošinātas pietiekami daudz darba vietas, lai būtu milzīgs atbalsts novadam arī kā uzņēmējdarbības teritorijai.

Funkcionāli Carnikava ir atšķirīgs novads – lauku teritorija, kas vienlaikus ir arī atpūtas vieta. Jau tehniski ekonomiskajā pamatojumā pirms 27 gadiem, kad Carnikavu ar ciemiem atdalīja no Ādažu ciema, bija minēts, ka vasaras periodā te iebrauc 30 tūkstoši atpūtnieku. Ņemot vērā tagadējo iedzīvotāju blīvumu ar vairāk nekā 9,5 tūkstošiem deklarēto iedzīvotāju, šis skaitlis varētu būt lielāks. Tas tikai apliecina, ka mums ir cita veida funkcijas un pienākumi, kas būtiski atšķiras no teritorijas, kur iedzīvotāji vienmērīgi dzīvo gan ziemā, gan vasarā.

- Pēc 2009. gada reformas jau redzējām, ka pašvaldībām vajadzēja vairākus gadus, lai sakārtotu savu administratīvo struktūru – lai līdzsvarotu NĪN, sociālā pabalsta politiku, līdzfinansējumu bērnu brīvpusdienām un tā tālāk. No vienas puses tiks ietaupīts deputātu atalgojums, bet no otras puses – cik daudz resursu būs jāpatērē, lai grozītu virkni saistošo noteikumus un pielāgotu tos vienotai politikai? Tas ir milzīgs darbs un nozīmē tikai to, ka atkal vairākus gadus pašvaldības nevarēs domāt par attīstību, jo būs virkne birokrātisku lietu.

Viens piemērs – Carnikavas pašvaldībā brīvpusdienas ir visiem bērniem, bet citos novados tā nav. Kā šis jautājums tiks risināts pēc apvienošanas? Vai apvienošanās gadījumā visās skolās būs brīvpusdienas, vai arī tās vajadzēs atcelt mūsu skolā? Tas ir jautājums, uz kuru es nevaru šobrīd atbildēt.

Mans personīgais viedoklis ir, ka NĪN vienīgajam mājoklim Latvijā jābūt ar 0% likmi. Šogad Carnikavas novada dome lems par 90% atlaidi. Bet, ja citos novados nav NĪN atlaides, vai tas nozīmē, ka to atsauksim arī Carnikavā? Ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem šobrīd nevaram rast atbildi, un es nevaru prognozēt iznākumu. Jāgaida, ko lems jaunie politiķi.

- Domāju, ka pašvaldības var ietekmēt, ja iedzīvotājiem piedāvā izteikt viedokli aptaujas formā, kas ir ticama un pārbaudāma, lai uz to varētu atsaukties.

- Domāju, ka Carnikavas iedzīvotājiem jādod iespēja izteikt viedokli par šo jautājumu un mums kā deputātiem jāspēj tas pieņemt, lai kāds tas arī būtu, tāpēc ārkārtas domes sēdē deputāti lēma par aptaujas organizēšanu novadā jūnijā, kā arī Tautas sapulces rīkošanu 31. maijā plkst. 18.00 tautas namā, kurā kopā diskutētu par, manuprāt, ļoti svarīgo jautājumu, kas ietekmē mūsu novada tālāko attīstību, likteni un, galu galā, iedzīvotāju dzīvi. VARAM un pats ministrs Pūce apsolījis braukt uz pilnīgi visām pašvaldībām, lai skaidrotu ar reformu saistītos jautājumus, tāpēc aicināsim Pūces kungu uz Tautas sapulci, lai viņš pastāsta, kas mūsu iedzīvotājiem mainīsies, kādi būs ieguvumi no apvienošanās un kuru pakalpojumu kvalitāte uzlabosies un kādi būs zaudējumi.

1991. gadā līdzīga aptauja tika veikta 10 novada ciemos, kur katram iedzīvotājam tika jautāts, vai viņš vēlas atdalīties vai palikt Ādažu pagasta teritorijā. Katrs iedzīvotājs pauda viedokli un parakstījās pretī savai deklarētās dzīvesvietas adresei. Novadpētniecības centrā glabājas šie aptaujas materiāli.

- Iedzīvotājiem var ļaut izteikt viedokli par jebkuru stratēģiski svarīgu jautājumu, kas būtiski maina iedzīvotāju kopējo dzīvi, ne tikai dzīves līmeni. Tas, ka Pūces kungs šobrīd aizliedzis organizēt aptaujas, manuprāt, ir absolūta vēršanās pret demokrātiju un slikts piemērs tam, ka politiķi, tiekot pie varas, aizmirst par pašu galveno – tauta viņus ievēlēja, lai viņi nestu tautas gribu. Politiķiem jārespektē jebkura mazākās kopienas griba vai vismaz jāuzklausa viņu viedoklis.

- Šobrīd Latvijas Pašvaldību savienībai ir iesniegts informatīvs ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā visas pašvaldības sniegušas viedokli. Jau ziņojuma nosaukumā ietverts, ka šis ziņojums jānodod tautas apspriešanai. Nav skaidrs, kāpēc VARAM ministrs pretojas, ka tiks noskaidrots tautas viedoklis. Ministrs ziņojuma apspriešanai devis četrus mēnešus, lai decembrī varētu pieņemt galīgos lēmumus tālākai virzībai. Šo mēnešu laikā pašvaldībām ir iespēja organizēt iedzīvotāju aptauju un iesniegt ministram viņu viedokli izskatīšanai.

- Skaidrs, ka reforma ir vajadzīga, bet būtu jāsāk ar jau manis pieminēto funkciju izvērtēšanu.