Valsts probācijas dienests jau ceturto gadu pēc kārtas organizē „Izlīguma nedēļu", kas šogad notiek no 22. – 26.aprīlim. Tās ietvaros notiek dažādi pasākumi Latvijas skolās, pašvaldībās un citās iestādēs, lai informētu sabiedrību par izlīguma iespējām bez tiesas starpniecības konfliktu, kā arī mazāk smagu noziegumu gadījumā.

 

Mēs katru dienu kontaktējamies ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem un līdzcilvēkiem, veidojam sarunas un iesaistāmies aktīvā darbībā. Mēs visi esam dažādi gan attieksmes, gan rīcības ziņā. Un, iespējams, ne vienmēr apzināmies, kādas sekas var būt mūsu darbībai. Ko darīt, ja mūsu darbības sekas ir bijušas par pamatu kādas personas aizskārumam un šobrīd šī persona ir vērsusies policijā vai pat prokuratūrā? Ko darīt, ja kāda līdzcilvēka darbības rezultātā esam cietuši? Sabiedrībā valda uzskats, ka vienīgā alternatīva noziegumam ir sods. Vai vainīgais būs labojies? Vai cietušais būs saņēmis gandarījumu no piespriestā soda vai tā arī paliks kopā ar savām dusmām, bailēm vai vainas apziņu? Vai sods par izdarīto ir efektīvākais veids, lai atjaunotu taisnīgumu?

 

Noziegums ievaino cilvēkus un viņu attiecības. Kādēļ tas notika tieši ar mani? Šo jautājumu uzdod ne tikai likumpārkāpējs, bet arī cietušais.

 

Kādā krēslainā un lietainā rudenīgā dienā sieviete, braucot ar automašīnu, steidzās mājup no darba. Tai pat laikā pa to pašu ceļu uz mājām no darba pie savas ģimenes ar velosipēdu brauca vīrietis. Viens mirklis un notika sadursme. Par vainīgo ceļu satiksmes negadījumā tika atzīta sieviete, bet vīrietis sadursmes rezultātā guva traumas. Ko darīt tālāk automašīnas vadītājai? Kādas šajā gadījumā ir cietušā vīrieša iespējas? Starp automašīnas vadītāju un cietušo velosipēdistu tika noslēgts izlīgums un ierosinātais kriminālprocess tika izbeigts. Izlīguma sēdes laikā katrai pusei bija iespēja noskaidrot un izprast, kā notikums emocionāli ietekmēja abas puses, kādas ir katras puses prasības. Velosipēdists saņēma viņam tik ļoti nepieciešamo emocionālo gandarījumu – automašīnas vadītājas atvainošanos un kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem. Automašīnas vadītāja, savukārt, uzņēmās atbildību par notikušo un izprata savas rīcības sekas.

 

Izlīgums ir sarunu process, kurā cietušais un likumpārkāpējs iesaistās brīvprātīgi un ar starpnieka palīdzību meklē savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Izlīgumu vada Valsts probācijas dienesta apmācīts un sertificēts izlīguma starpnieks - speciālists konfliktu risināšanā. Izlīguma starpnieks nepārstāv ne cietušo, ne likumpārkāpēju. Izlīguma starpnieks atbalsta puses, lai tās savstarpēji vienojoties, var rast labāko risinājumu. Izlīguma laikā tiek nodrošināta konfidencialitāte. Jebkurā laikā izlīgumā iesaistītās personas var atteikties no dalības tajā. Izlīgums ir bezmaksas process.

 

Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kad krimināllieta atrodas policijā, prokuratūrā vai tiesā, kā arī pēc notiesājoša sprieduma. Izlīgumu var ierosināt gan cietušais, gan likumpārkāpējs vai to likumiskie pārstāvji, gan procesa virzītājs.

 

Iesaistoties izlīgumā, cietušais, ātrāk nekā tiesāšanās ceļā, var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu, var paust savu viedokli un izjūtas par notikušo un saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Cietušajam tā ir iespēja gūt lielāku drošības sajūtu nākotnei. Likumpārkāpējs, kurš iesaistās izlīgumā, uzņemas atbildību par nodarīto un atlīdzina zaudējumus. Atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma, izlīgums var būt par pamatu atbrīvošanai no kriminālatbildības vai soda mīkstināšanai. Likumpārkāpējam tā ir iespēja izskaidrot savas rīcības iemeslus notikušajā un atgūt cieņu. Gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu ir paveikuši nepilngadīgie, izlīgums ir viens no efektīvajiem līdzekļiem turpmākai noziedzīgo nodarījumu ierobežošanai.

 

"Pēc izlīguma palika vieglāk un radās drošības sajūta."

"Izlīgums ir ātrs process, viss notiek daudz mierīgāk nekā policijā un tiesā. Izlīguma starpnieki bija profesionāli un palīdzēja pieņemt izšķirošu lēmumu."

"Izlīguma process ir konfidenciāls un viss izrunātais paliek tikai starp cietušo, likumpārkāpēju un izlīguma starpnieku."

"Bija iespēja izteikt savas domas un izjūtas."

"Izlīgums ir iespēja iztikt bez tiesas procesiem un bez kriminālatbildības aizdomās turētajam."

 

Latvijā izlīgumus kopš 2005.gada nodrošina Valsts probācijas dienests. Statistika rāda, ka izlīgums tiek noslēgts 80% gadījumos pēc tā ierosināšanas.

 

Laila Škoba, juriste un mediatore,

Valsts probācijas dienesta brīvprātīgais izlīguma starpnieks