Katru gadu, sākoties aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. 

 

Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus. Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2016.gadā tika reģistrēti 921 ugunsgrēks, bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, cieta 40 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 8 cilvēki, cietuši 52.

 

Ugunsdzēsēji glābēji 2017.gadā jau 520 reizes devušies uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

 

Pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

 

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

 

Mehāniskajās ventilācijas sistēmās uz gaisa vadu iekšējām sienām veidojas putekļu un tauku aplikumi, kas traucē sistēmas darbībai. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

 

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.

 

Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

 

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.

 

No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

 

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.

 

VUGD