Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijā atgriežas gājputni, un daļa zemnieku uz šo laiku raugās ar bažām, jo pēc tālā ceļa dzērves, gulbji un zosis atgūst spēkus, labprāt mielojoties labības laukos un tādējādi sagādājot zaudējumus to saimniekiem.

 

Latvijā par šāda veida postījumiem ir iespēja saņemt kompensāciju. To regulē Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 353 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai".

 

Jāuzsver, ka kompensācijas iespējams saņemt ne tikai par nemedījamo migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā, kas ir būtiski tagad pavasarī. Saskaņā ar augstāk minēto noteikumu 3. punktu, zaudējumus nosaka, ja:

1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;

2. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);

3. postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;

4. postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos, un katra zivju dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru;

5. postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) –, kā arī ūdrs (Lutra lutra).

 

Kompensācijām var pieteikties:

• augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā;

• akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;

• lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

 

Jāņem vērā, ka kompensāciju var saņemt tikai tad, ja zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

Lai pretendētu uz kompensāciju, pieteikums par tās saņemšanu pēc postījumu konstatēšanas nekavējoties jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu.

 

Pirms pieteikuma iesniegšanas noteikti jāiepazīstas ar visiem priekšnosacījumiem tā saņemšanai ŠEIT.

 

Kompensāciju izmaksu administrē divas institūcijas – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Lauku atbalsta dienests (LAD). Iesniegums katru gadu jāiesniedz DAP līdz 15. maijam un LAD - līdz 22. maijam. Piesakoties LAD, jāiesniedz vienotais iesniegums LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

 

DAP jāvēršas, ja:

1. zemes īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), kas nav Natura 2000;

2. zemes īpašums vai tā daļa ar platību mazāk kā 1 ha atrodas mikroliegumā ārpus Natura 2000,

kur:

• meža zemēs ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, koku ciršana galvenajā cirtē vai koku ciršana kailcirtē;

• lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība.

 

Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu.

Kompensāciju nepiešķir dabas pieminekļu – īpaši aizsargājamo koku un akmeņu teritorijās.

 

Sīkāka informācija, t.sk., ĪADT, kas nav NATURA 2000 teritorijas, saraksts: ŠEIT.

LAD jāvēršas, ja zemes īpašums vai tā daļa, kas nav mazāka par 1ha (meža zeme, izņemot purvu):

1. atrodas NATURA 2000 teritorijā;

2. atrodas mikroliegumā,

kur:

• aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

• aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

• aizliegta galvenā cirte;

• aizliegta kailcirte.