Šopavasar ērces aktivizējušās agri, un tās jau ir manītas Piejūras dabas parkā. Ērces parasti parādās, kad gaisa temperatūra sasniedz +5° C, bet masveidā tās kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz šo temperatūru, tomēr atsevišķas ērces var aktivizēties arī pie nedaudz zemākas temperatūras.

 

Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos aktivitātes periods var būt garāks.

 

Latvijas infektoloģijas centra speciālisti sagatavojuši informāciju par drošības pasākumiem, kas palīdzēs izvairīties no ērču piesūkšanās un mazināt inficēšanās risku:

• Ērces galvenokārt mīt mitrās un ēnainās vietās, īpaši jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu, kā arī aizaugušās pļavās. Ērces parasti atrodas uz zāles stiebra apmēram 10 cm augstumā no zemes (maksimāli – līdz 1 m augstumā), gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Cilvēki visbiežāk ērces kodumu nejūt, un jāņem arī vērā, ka šī insekta niecīgo izmēru dēļ to ir grūti pamanīt.

• Dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Pārnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa, vai matos nav ērces.

• Papildu drošībai var lietot ērču atbaidīšanai paredzētos līdzekļus, ar kuriem apsmidzina apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja ērce varēs nokļūt zem apģērba.

• Speciālisti atgādina, ka ērces var pārnest mājās ar mežā noplūktiem zariem, puķēm, kā arī tās var atnest mājdzīvnieki.

• Vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ērču encefalītu, tomēr arī pret šo slimību vakcinētiem cilvēkiem, atrodoties dabā, jāievēro nepieciešamie ģērbšanās nosacījumi, jo iespējams inficēties arī ar citām ērču pārnestām infekcijām, pret kurām nav radīta vakcīna.

 

Ja ērce piesūkusies, tā jānoņem. Ar ērces izvilkšanu nedrīkst kavēties, jo, ērcei ilgāk atrodoties uz ķermeņa paaugstinās, Laima slimības risks. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Ar tievu pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest vai sažņaugt ērci, jo var notikt ērces ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. To nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē.

 

Pēc ērces noņemšanas, tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru, odekolonu vai spirtu.

 

Foto: dziedava.lv