Kā katru gadu, arī šogad 11. novembrī atzīmēsim Lāčplēša dienu, kas iedibināta par godu brīvības cīnītājiem – tiem, kas nosargāja Latvijas valsts neatkarību no tās dibināšanas 1918. gada 18. novembrī līdz Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka 1919. gada 11. novembrī. 

 

Šo dienu simboliski pieņemts uzskatīt arī par Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas dienu.

 

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķīra par kauju nopelniem, un tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks, pulkvedis Jānis Balodis. Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza Rīgā, Esplanādes laukumā 1920. gada 11. novembrī Valsts prezidents Jānis Čakste. Pēdējā ordeņa piešķiršana notika 1928. gada 11. novembrī Liepājā, kad ordeņus pasniedza Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Kopumā šo astoņu gadu laikā Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 2144 cilvēkiem.

 

Ar Lāčplēša Kara ordeni ir apbalvoti arī vairāki ar Carnikavas novadu saistīti cilvēki – tādi, kas dzimuši Carnikavas (Ādažu) pagastā, dzīvojuši šeit un apbedīti Carnikavas kapsētā, vai arī apbalvoti ar ordeni par varonību cīņās pie Carnikavas muižas 1919. gada maijā. Tā vai citādi ar Carnikavas (Ādažu) novadu saistīti kopumā 16 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, bet mūsu novadā dzīvojuši – pieci, savukārt četri no viņiem atdusas Carnikavas kapu kalniņā – Kristaps Upelnieks, Miķelis Pētersons, Pēteris Zandbergs un Jēkabs Dzenis.

 

2013. gadā carnikaviete Liene Sobolovna Carnikavas Novadpētniecības centra gādībā nodeva sava vecvectēva Pētera Zandberga Lāčplēša Kara ordeņa diplomu, kas savulaik tika pasniegts kopā ar ordeni, un kurā bija īsi aprakstīti ordeņa kavaliera kaujas nopelni. Šogad, gatavojoties Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, diploms tika profesionāli restaurēts, un tagad tas ir apskatāms Novadpētniecības centra ekspozīcijā. Mēs lepojamies, ka varēsim rādīt tik nozīmīga dokumenta oriģinālu, stāstot Carnikavas jauniešiem un novada viesiem par novadnieku varonību, aizstāvot savu jaunizveidoto valsti – savu Latviju!

 

Miķelis Voldemārs Pētersons (1893 – 1977)

Pēteris Fricis Zandbergs (1894 – 1980)

Jēkabs Dzenis (1893 – 1979)

Kristaps Upelnieks (1891 – 1944)

Kārlis Zīverts (1897 – 1943)

 

M.Sarkane
Izmantoti www.lkok.com un Elitas Pētersones materiāli