Kopš 25. aprīli visā Latvijas teritorijā ir noteikts ugunsbīstamais periods. Tuvojoties atvaļinājumu laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īpaši aicina cilvēkus būt uzmanīgiem, atpūšoties ārpus mājas.

 

Ugunskuru un grilu kurināšana, laivošana, dārza darbi un atpūta pie ūdeņiem ir ne tikai patīkams brīvdienu pavadīšanas veids, bet, neuzmanīgi rīkojoties, var arī apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un pat dzīvību.

 

Atpūšoties vai strādājot piemājas dārzā, vienmēr atcerēsimies par bērnu drošību. Īpaši bīstamas ir piemājas ūdenskrātuves, kas rada daudz vilinājumu – pat uz minūti novēršot uzmanību no mazuļa, viņš var iekrist ūdenī, un sekas tam var būt traģiskas. Ja atpūšamies pie ūdenskrātuvēm, kurinām ugunskurus vai grilus, jāatceras, ka mazie atpūtnieki vienmēr jāpatur redzeslokā, uzmanot, vai nav izdomājuši kādu bīstamu nodarbošanos.

 

Ja plānojat kurināt grilu, atcerieties, ka grils jānovieto drošā attālumā no ēkas, lai, uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevar izraisīt ugunsgrēku. Tāpat jāpārliecinās, ka grils ir novietots uz stabilas virsmas, lai, garām ejot, tas netiktu apgāzts. Grila iededzināšanu nevajadzētu uzticēt bērniem, jo pat pieaugušo klātbūtnē viņiem to darīt var būt bīstami. Jāizmanto tie degšanas šķidrumi, kas ir paredzēti tieši grila iekurināšanai. Ar degšķidrumu jāaplej kurināmais un jāpagaida, kamēr tas iesūcas koksnē, un tad uzmanīgi jāaizdedzina. Nedrīkst pieliet degšķidrumu jau degošam grilam, kā arī aizdedzināt ugunskurus un grilus ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, benzīnu un acetonu, jo tas var izraisīt uzliesmojumu un cilvēks var gūt smagus apdegumus.

 

Tur, kur atļauts kurināt ugunskurus, jāizvēlas vieta, kuras tuvumā nav sausa zāle vai koki, kā arī viegli uzliesmojoši priekšmeti, kas var aizdegties. Ugunskura vietu sagatavo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus, lai tā būtu ierobežota. Savukārt pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko uzliet uz ugunskura. Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.

 

- kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

- atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

- nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

- veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

- medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

- ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

- bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

 

Tiem, kuri brīvdienās ieplānojuši braucienus ar laivām, atgādinām, ka pirms nodarbošanās ar kādu no ūdens sporta veidiem neaizmirstiet uzvilkt glābšanas vesti! Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā pasargā vislabāk, ja mazais iekrīt ūdenī. Tomēr peldlīdzekļos neizmantojiet drošības jostas – gadījumā, ja laiva apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens.

 

Peldētājiem atgādinām, ka ziemas laikā jūsu iemīļotās ūdenstilpnes gultne var mainīties, tāpēc no krasta vai speciālas laipas neleciet ūdenī, bet gan tajā mierīgi iebrieniet. Alkohola lietošana un peldēšana nav savienojama, jo tas rada mānīgu siltuma iespaidu un liek cilvēkam zaudēt modrību. Tāpat neaizpeldiet pārāk tālu, jo aukstā ūdens ietekmē peldētāja muskuļi var negaidīti tikt sarauti krampī, un var sākties slīkšana. Vislabāk peldēšanās sezonu ir uzsākt mierīgi, ūdenī pavadot īsu laiku un pārliecinoties, ka krastā vienmēr ir kāds cilvēks, kas jūs uzmana.

Ja tomēr notikusi nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, zvaniet uz 112. Nepaļaujieties uz to, ka kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus, piezvaniet arī pats, jo diemžēl VUGD pieredzē ir gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis uz 112.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

 

Foto: VUGD