Šī gada 18. janvārī notika ārkārtas domes sēde, kura tika sasaukta, pamatojoties uz vairāku deputātu (I.Krastiņa, A.Deniņas, M.Sikas, I.Tjarves un T.Kosmačevas) ierosinājumu.

Sēdē tika izskatīts viens jautājums – "Par gājēju – velosipēdistu celiņa un tilta pār Gauju Carnikavas novadā būvniecību" atcelšanu, kurš tika noraidīts, jo par to nobalsoja mazāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem.

Balsojums: „par" 4 balsis (M.Sika, A.Deniņa, I.Krastiņš, T.Kosmačeva), „atturas" 2 balsis (I.Balode, I.Tjarve), „pret" 8 balsis (D.Jurēvica, G.Kozlovska, P.Špakovs, D.Landsmane, I.Melkina, D.Čūriška, E.Terentjeva, A.Zakrevskis).

Galvenie argumenti, kādēļ tika ierosināta un noraidīta minētā tilta būvniecības atcelšana, bija sekojoši:

1. Carnikavas novada domes 19.09.2012. lēmums (prot. Nr. 17, 9.§) „ Par gājēju - velosipēdistu celiņa un tilta pār Gauju Carnikavas novadā būvniecību" ir pretrunā ar Carnikavas novada attīstības programmu 2009.- 2014. gadam.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica ziņo, ka dome nav rīkojusies neatbilstoši Carnikavas novada attīstības programmai 2009. – 2014.gadam. „Programmā tika paredzēta tilta būvniecība. Nekur nav teikts, ka nevaram savu attīstības programmu pārpildīt, ja ir veikti visi priekšdarbi, priekšizpēte un tas dod ekonomisko labumu novadam. Turklāt arī mūsu teritorijas plānojumā ir paredzēts gājēju un velosipēdistu tilts." Priekšsēdētāja norāda, ka Carnikavas novada dome ir rīkojusies plānveidīgi un secīgi. Dome saistībā ar gājēju – velosipēdistu celiņa un tilta pār Gauju būvniecību ir pieņēmusi piecus lēmumus (05.03.2010. – par tehniskā projekta izstrādi, 21.04.2010. – par būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai, 02.06.2010 – par publiskās apspriešanas rezultātiem, 19.09.2012. – par tilta pār Gauju būvniecības darbu iepirkumu, 14.12.2012. – par saistošajiem noteikumiem par Carnikavas novada pašvaldības budžetu 2013.gadam, kurā ir paredzēti līdzekļi tilta būvniecībai).

2. Nav risinātas padziļinātas sarunas ar AS „Latvijas Dzelzceļš" par gājēju drošības problēmu risinājumu uz esošā dzelzceļa tilta. Ir ierosinājumi šo tiltu pielāgot (pārbūvēt) gājēju, velosipēdistu un, iespējams, arī autotransporta kustībai.
Kā stāsta D.Jurēvica, ir notikušas sarunas gan ar uzņēmumu „Latvijas Dzelzceļš", gan Satiksmes ministriju. Ir veikts ceļu drošības audits, kuru 2009.gada oktobrī veica Ceļu satiksmes drošības direkcija. Audita ziņojumā ir teikts, ka esošā situācija ar dzelzceļa tiltu, ko šobrīd izmanto gājēji un velosipēdisti, ir nepieļaujama no satiksmes drošības viedokļa, ko apliecina ziņas par dzelzceļa satiksmē notikušiem negadījumiem, kā arī tilta apskates rezultātā iegūtā informācija. „Bija variants piestiprināt ietvi pie esošā dzelzceļa tilta, kas pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas atzinuma būtu tikai kā pagaidu risinājums, bet Latvijas dzelzceļš to nepieļāva," skaidro D.Jurēvica.

Ņemot vērā izskanējušos ierosinājumus esošo dzelzceļa tiltu pielāgot gājēju vajadzībām, uzņēmums „Latvijas Dzelzceļš" savā šī gada 23.janvāra vēstulē, kas saņemta domē, atkārtoti norāda: „Saskaņā ar 01.04.1998. Dzelzceļa likuma 38.panta 1.apakšpunktu – teritorijā, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla un gājēju, riteņbraucēju kustības organizēšana tajā nav pieļaujama – tas ir bīstami cilvēkiem un var izraisīt nelaimes gadījumus. Turklāt atgādinām, ka 27.04.2010. VAS "Latvijas dzelzceļš" ir izsniedzis Tehniskos noteikumos Nr.DA-3/93 objekta "Gājēju-riteņbraucēju celiņš un tilts pār Gauju Carnikavas novadā" projektēšanai un, ka 2011. gadā šis projekts tika saskaņots ar VAS "Latvijas dzelzceļš" balstoties uz šiem tehniskajiem noteikumiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka izstrādātais un saskaņotais projekta risinājums atbilst visiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un nodrošina drošu gājēju un riteņbraucēju kustības organizēšanu šajā vietā."

3. Gājēju – velosipēdistu tiltu pār Gauju vajadzētu būvēt, bet piesaistot finansējumu no citiem finanšu avotiem, tai skaitā Eiropas Savienības (ES).
Kā skaidro D.Jurēvica, tilta projekts ir ticis iesniegts Eiropas projektu konkursā, tomēr tā kā toreiz tas vēl bija skiču stadijā, projekta pieteikums neieguva pietiekamu punktu skaitu un finansējumu.
„Šobrīd nav izsludināta tāda programma, kurā tilta projekts varētu pretendēt uz finansējumu. Līdzekļu piešķiršana aktivitātēm, kas saistītas ar ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, šajā plānošanas periodā ir beigusies," stāsta Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
Carnikavas novada domes priekšsēdētājas vietniece G.Kozlovska norāda, ka šogad, īstenojot ES projektus, pašvaldības budžets tiks papildināts ar 892 332 latiem (neskaitot līdzekļus plūdu risku novēršanai Carnikavas novadā), kuri tiks ieguldīti novada infrastruktūras uzlabošanā un sakārtošanā. „Apgūstot šos līdzekļus, mēs varam atļauties no sava 2013.gada budžeta ieguldīt 370 tūkstošus, lai šogad uzsāktu tilta būvniecību," skaidro G.Kozlovska.

4. Carnikavas novada dome nav veikusi Gājēju – velosipēdistu celiņa un tilta būvniecības ieceres tehniski ekonomisko pamatojuma izvērtējumu, lai noteiktu projekta realizācijas ietekmi uz novada sociālekonomisko attīstību īstermiņā un ilgtermiņā.
D.Jurēvica norāda, ka šī tilta tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP) ir veikts, saskaņā ar Carnikavas novada domes 2010.gada 15.martā noslēgto līgumu ar SIA „I.P.R." par projekta „Carnikavas, Gaujas ciemu infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabojumi veicot gājēju – riteņbraucēju ceļa un energoefektīvā apgaismojuma būvniecību" tehniski ekonomisko pamatojumu.
Tā galvenie uzdevumi bija raksturot pašvaldības sociālekonomisko situāciju un sniegt projekta ietvaros saistītā transporta infrastruktūras raksturojumu. Projekta efektivitātes aprēķins ir veikts, izmantojot projekta izdevumu – ieguvumu analīzi un ņemot vērā Latvijā pastāvošos standartus izdevumu – ieguvumu analīzes pielietošanā autoceļu novērtēšanā, izmantojot VAS „Latvijas valsts ceļi" izstrādāto metodiku. Domes priekšsēdētāja skaidro, ka TEP galvenais secinājums ir, ka projekta vērtība ir pozitīva jebkurā variantā – tas nozīmē, ka velobraucēju – gājēju ceļa Carnikavā, kas šķērso Gauju pār jauno tiltu, savienojot Stacijas ielu Carnikavā ar Priežu ielu Gaujā, kā arī ierīkojot energoefektīvu celiņa apgaismojumu, projekta ieviešana ir attaisnojama pie dažādiem iespējamiem attīstības scenārijiem. „Likums „Par valsts budžetu 2013.gadam" 14.panta (18) daļa mums aizliedz uzņemties ilgtermiņa saistības, tāpēc arī konkursa nolikumā un dokumentācijā ir paredzēti punkti, ka līgums ir slēdzams uz 1gadu ar iespēju līguma termiņu pagarināt, vadoties no tā kādi būs katra gada finanšu līdzekļi," saka D.Jurēvica.

5. Internetā tika veikta aptauja par tilta būvniecības lietderību un iespējamajiem finansējuma avotiem. No 148 respondentiem (unikālas IP adreses) tikai 13,51% atbalsta lēmumu par tūlītēju tilta būvniecību.
D.Jurēvica norāda, ka minētajā aptaujā piedalījušies 148 nezināmi respondenti, kas ir 1.8% no kopējā novada iedzīvotāju skaita. Priekšsēdētāja ziņo, ka minētā anketa nav vērtējama kā oficiāls dokuments: „Saskaņā ar likumu normām aptaujas anketās ir jānorāda personas kods un citi personas dati. Publiskās apspriešanas gaitu regulē vairāki normatīvie akti un norāda, ka nav pamata apšaubīt būvvaldes gala ziņojumu, publiskās apspriešanas rezultāti apstiprināti ar domes lēmumu." Priekšsēdētāja vērš uzmanību, ka Gaujā un Siguļos ir deklarēti 750 iedzīvotāji, kas ir aptuveni 11% no kopumā novadā deklarētajiem iedzīvotājiem. Publiskā apspriešana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir veikta gan par teritorijas plānojumu (iekļauta iecere par Gaujas šķērsojumu), gan par konkrētās būves būvniecības ieceri.

Ārkārtas domes sēdi ierosinājušie deputāti pauda viedokli, ka gājēju tilta būvniecība nav līdzsvarota un ilgtspējīga novada attīstība, un to nevar saukt par maksimāli lietderīgu finanšu līdzekļu izlietojumu.
Domes priekšsēdētāja ārkārtas sēdē norādīja, ka iepriekš domē pieņemtie lēmumi par gājēju tilta būvniecību pār Gauju ir pieņemti izsvērti, pamatoti un secīgi.

Jāpiebilst, ka kopā ar gājēju tiltu pār Gauju paredzēts izbūvēt arī kanalizāciju un gāzes vadu, tā Gaujas ciema iedzīvotājiem nodrošinot iespēju pieslēgt savus īpašumus kā Carnikavas attīrīšanas iekārtām, tā arī centrālajam gāzes vadam.
Saistībā ar šo ieceri domē ir saņemta akciju sabiedrības „Latvijas Gāze" vēstule, kurā teikts, ka, lai rastu iespējas gazificēt esošo dzīvojamo māju ciematus dārzkopības sabiedrībās Carnikavas novadā (Gauja, Saule, Zvejnieks-1, Kāpas) „Latvijas Gāze" ir veikusi sadales gāzesvadu tehniskā projekta izstrādi. „Izstrādātais tehniskais projekts paredz sadales gāzesvada izbūvi no esošā augstā spiediena (P<6bar.) sadales gāzesvada Carnikavā, Zušu un Rožu ielas krustojuma rajonā, pa Carnikavas novada domes ieprojektētā gājēju un riteņbraucēju tilta konstrukcijām pār Gauju, pa ieprojektēto gājēju un riteņbraucēju celiņu, līdz Dzirnupes ielai dārzkopības sabiedrībā Gauja. Sabiedrības ieprojektēto gāzesvadu izbūve ir iespējama pēc Carnikavas novada domes ieprojektētā gājēju un riteņbraucēju tilta konstrukciju izbūves pār Gauju."

Šobrīd saskaņā ar 19.09.2012 domes lēmumu, pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss" ir izsludinājusi publisko iepirkumu „Gājēju – velosipēdistu celiņa un tilta būvniecība pār Gauju Carnikavas novadā". Kad šī iepirkuma procedūra tiks noslēgta, iespējams, februāra vidū varētu tapt zināmas tilta būvniecības izmaksas. „Lai tilta projektā, pētījumos un arī iepirkuma procedūrā ieguldītie līdzekļi nebūtu izšķērdēti, iepirkuma procedūra ir jāpabeidz," saka Carnikavas novada pašvaldības izpilddirektors Imants Pastors. „Kad būs zināms šī iepirkuma rezultāts – tilta pār Gauju būvniecības izmaksas, domes deputāti lems par tilta projekta tālāko virzību," norāda I.Pastors.