Ir pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas, kopš domē darbu uzsācis jaunais deputātu sasaukums. Par šajā laikā paveikto, kā arī pārdomām, sagaidot Latvijas 95. dzimšanas dienu, stāsta novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

 

 

Daudzi projekti, kuri tika uzsākti iepriekšējā deputātu sasaukumā, turpinās arī šobrīd. Protams, priecē tas, ka vēlētāji ir devuši savu uzticību attīstības virzienam.

Mūsu Novadpētniecības centram oktobrī apritēja gads, kopš tas ir atvērts, un pa šo laiku to ir apmeklējuši vairāk nekā 1000 cilvēki. Šis centrs ir kļuvis par iemīļotu pulcēšanās vietu carnikaviešiem, un vēl iemīļotāka vieta tā ir jaunajiem pāriem, kur laulāties. Uz Novadpētniecības centru precēties brauc pāri pat no kaimiņu novadiem. Ir ļoti svarīgi, ka tagad ir arī mājvieta novada vēstures liecībām, un tas sekmē tūrisma attīstību.

Lielās lietas, kuras jau īstenojam no iepriekšējā sasaukuma, protams, ir aizsargdambja būvniecība. Būtiski, ka jau nākamajā gadā „Līdums 2" iedzīvotāji varēs mierīgi sagaidīt pavasari, jo viņiem plūdu apdraudējuma vairs nebūs. Dambja rekonstrukcija ir sākta, ņemot vērā tieši šo cilvēku intereses, jo līdz šim „Līdums 2" teritorijā ūdens filtrācija palu laikā bija ļoti intensīva. Arī jaunā dambja būvniecība jau tuvojas finiša taisnei, tiek veikti pēdējie projektēšanas darbi, un mēs ļoti ceram, ka nākamajā gadā varēsim veiksmīgi uzsākt tā būvniecību.

Ir noslēgušies visi trīs iepirkumi, kas saistīti ar tilta būvniecību. Redzam, ka tilts izmaksās lētāk nekā sākotnēji bija plānots un, protams, darbs pie tā turpinās.

Kā vienu no veiksmes stāstiem gribu pieminēt to, ka esam spējuši iekustināt mūsu novada iedzīvotājus apvienoties biedrībās, lai viņi pulcētos un paustu savas idejas, tā atbalstot un aktivizējot arī pilsoniskās sabiedrības attīstību. Kā ļoti labs piemērs ir abas biedrības Kalngalē – „Kalngalieši" un „Paeglis", kuri ne tikai prasa atbalstu no domes visām aktivitātēm, bet paši domā – kā es varu dod kādu labumu novadam un līdzcilvēkiem savā brīvajā laikā. Šī iesaistīšanās sabiedriskās aktivitātēs ir ļoti apsveicama.

Liels prieks, ka beidzot tiek sakārtota Zvejnieku iela. Šāda rekonstrukcija prasa lielus līdzekļus, un jau šobrīd redzam, ka iela ir ieguvusi citas aprises – būs kārtīga ietve, veloceliņš un līdz muzejam varēs nokļūt pa asfalta segumu.

Kopumā projektu ir ļoti daudz, un par tiem mēģinām regulāri informēt ar domes avīzes un mājas lapas palīdzību. Priecē tas, ka iedzīvotāji paši ir gatavi nākt talkā ar labām idejām un iniciatīvām, kuras veiksmīgi tiek īstenotas projektā „Sabiedrība ar dvēseli". Sevi attaisnojis ir arī mūsu atbalstītais uzņēmējdarbības konkurss „Brigāde", kura ietvaros jaunajiem uzņēmējiem piešķīrām vairāk nekā 3000 latu – ir radītas jaunas darba vietas, un uzņēmēji ir gatavi radoši darboties.

Attiecībā par nākamo gadu jāsaka, ka atbilstoši valsts akceptētajam budžetam, 2014. gadā Carnikavas novada ieņēmumi pieaugs par 11%. Mūsu prioritāte ir apgaismojums, infrastruktūras attīstība, tilta būvniecība pār Gauju, kā arī, protams, turpināsim strādāt pie daudzu citu iesākto projektu īstenošanas.

 

Šis gads ir ļoti īpašs, jo svinam Latvijas 95. dzimšanas dienu un aprit arī 25 gadi, kopš Tautas fronte sāka cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Man ir lepnums par savu valsti, jo ātriem soļiem esam nogājuši ceļu, kuru kāda no attīstītajām Eiropas valstīm ir gājusi daudzus gadu desmitus. Mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, varam kopt savas tradīcijas, kultūru un runāt latviešu valodā. Tas, kā mēs izmantojam savu brīvību un neatkarību, protams, ir atkarīgs no mums pašiem. Vienmēr ir viegli kritizēt, bet pirms kādam teikt šos kritiskos vārdus, vajadzētu vispirms paskatīties uz sevi. Valsti neveido mistiski cilvēki – tie esam mēs, kuri ievēlējuši deputātus, valdību, uzticot šiem cilvēkiem rūpes par mūsu nākotni.

 

Pirmkārt, es novēlu ģimenē vairāk runāt par Latviju un tās nozīmi mūsu dzīvē. Paskatoties uz Latvijas skaisto dabu, Piejūras dabas parku, sirds gavilē un priecājas par to, kādā valstī dzīvojam. Bērniem ir jāmāca mīlēt mūsu zemi, un es novēlu arī vairāk ceļot pa Latviju, nevis doties uz siltajām zemēm. Mums ir dāvāta iespēja baudīt četrus gadalaikus un visu, ko tie piedāvā – vasarā peldēties, ziemā slēpot, bet pavasarī un rudenī vērot dabas krāšņumu.

Latvija ir mūsu māte, un mūsu atbildība ir turēt godā tradīcijas, kā arī nepalikt malā tad, kad ir grūti brīži un visiem ir jānāk kopā un jāpalīdz viens otram. Lai 18. novembris ikvienā ģimenē ir svētki, ko svinam Latvijai par godu un savu tuvo un mīļo cilvēku klātbūtnei par prieku!

 

S.Baltruka