Valsts svētkos ikvienam novēlu mirkli atelpas straujajā ikdienā, lai paraudzītos sev apkārt un novērtētu to, kas mums dots un par ko cīnījās mūsu senči – brīva un neatkarīga Tēvzeme. Viņi nesavtīgi darīja visu, lai mēs varētu dzīvot savā valstī neviena neapspiesti, paust savas domas, justos droši un pasargāti. Protams, tikai mūsu katra paša ziņā ir – ko ar šo brīvību iesākt.

 

Publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos dominē sliktas ziņas, un dažkārt gribas jautāt – kur lai smeļamies patiesu iedvesmu, ja viss šķietami ir tik slikti? Trūkst līdzsvara, un par pozitīvo ir jārunā vairāk, daloties ar iedvesmojošiem stāstiem un prieku par labi padarītiem darbiem.

 

Es aicinu ģimenē pārrunāt to, kas ir valstiskums, patriotisms un savas zemes mīlestība. Patriotisms bērniem ir jāmāca tāpat kā cieņa pret vecākiem, vecvecākiem, skolotājiem līdz ar citām nozīmīgām vērtībām.

 

Vērtības neradīsies pašas no sevis, tikai kritizējot. Kad kopīgi darām kādu darbu – talkojam, lai sakoptu savu apkārtni, stādām kokus vai izveidojam rotaļu laukumu, rodas kopības sajūta un tad skaidri saprotam – esam atbildīgi par ikkatru zemē nomesto papīru un vidi, kurā dzīvojam.

 

Domājot par mūsu valsts nākotni, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs katrs savā zemē justos vajadzīgs, novērtēts un pasargāts gan no militāriem draudiem, gan no nepārdomātiem valdības lēmumiem – piemēram, kad nenomaksātu nodokļu parādu dēļ cilvēku var izlikt no dzīvokļa vai dzimtas mājām.

 

Tas ir tas cēlais mērķis, par ko cīnījās mūsu senči. Mums ir jābūt ticībai tam, ka tikai mēs paši varam mainīt savu valsti, jo neviens no malas neatnāks un to nepaveiks tā, kā to vēlamies mēs.

 

Gribas atgādināt, ka ik katrai mūsu rīcībai, ir kādas sekas. Arī valdība, ko esam ievēlējuši, ir mūsu rīcības vai tieši otrādi – bezdarbības rezultāts. Protams, ir skumji, ja vienkāršas lietas un lēmumi kādu iemeslu dēļ mūsu valstī tiek sarežģīti tiktāl, ka vienīgais secinājums, ko dzirdam – tas nav iespējams. Tam vēlos oponēt – ja ar patiesu vēlmi un labu gribu mēs vairāk domātu par to, kā izdarīt, nevis meklētu iemeslus, lai nedarītu, mēs īstenotu daudz vairāk.

 

Sirsnīgi Jūs sveicu mūsu Latvijas 98. dzimšanas dienā!

 

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica