Jaunieši vasaras brīvlaikā tradicionāli izmanto iespēju strādāt, gūt jaunu pieredzi un nopelnīt līdzekļus savu mērķu īstenošanai. Par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu.

 

Ja skolēns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam algas nodokļa grāmatiņā nav jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, arī atrašanās vecāka apgādībā automātiski netiks pārtraukta. Tādējādi vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu, un ar nodokļiem neapliekamā vecāka algas daļa palielinās par 250 eiro mēnesī.

 

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā automātiski tiek pārtraukta tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

 

Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, darba devējs no viņa algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% (vai 23%, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai tā ir iesniegta, bet tajā nav atzīmēta darba vieta, vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09% apmērā.

 

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

 

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), viņa ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

 

Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos, var izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu.

 

Ja algas nodokļa grāmatiņa netiek iesniegta, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Taču nākamajā gadā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu var saņemt atpakaļ, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju no 1. marta līdz 1. jūnijam.

 

Savukārt, ja algas grāmatiņu iesniedz un tajā atzīmē darba vietu, ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un arī VID prognozētais neapliekamais minimums.

 

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 500 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro. Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta un saņemamā atlīdzība ir 500 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro.

 

Ja skolēns izvēlas iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tajā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta, t.i., attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās. Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas tajā veicamās darbības notiek elektroniski.

 

Strādājot lauku darbus ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un saņemot ienākumu līdz 3000 eiro, algas nodokļu grāmatiņu iesniegt nav nepieciešams.

 

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.

 

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnēs.