Izvērtējot pieejamo informāciju, Krīzes vadības padome  atzinusi, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas Latvijas lauksaimniecībā  definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma tiesību normām.

 

Veicot fizisko kontroli un vērtējot noteikto atbalsta prasību izpildi, valsts un Eiropas Savienības atbalstu administrējošās iestādes nepiemēros soda sankcijas par šādu prasību neizpildi:

- kultūraugu stādīšanas, sēšanas vai audzēšanas optimālās biezības nodrošināšanu;

- kultūrauga vai kultūraugu maisījuma dominanci (pieļaujama pārmērīga nezāļainība, ja kopšanas darbus ietekmējis ilgstošs sausums, kā arī, ja augi nav uzdīguši vai to dīgstība bijusi zema, kā arī tie iznīkuši pēc iestādīšanas);

- kultūraugu sēšanas termiņu līdz kārtējā gada 25. jūnijam;

- neattiecināt minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (labības, kartupeļu, stiebrzāļu un lopbarības augu) sēklām un cietes kartupeļiem;

- ievērot samērības principus attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, kas saistīti ar barības bāzes nodrošināšanu.

SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” ir deleģēts pēc lauksaimnieka pieprasījuma sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešamos atzinumus, ja valsts mēroga dabas katastrofā cietusī persona lauksaimniecībā nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un tai ir nepieciešams vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par soda sankciju nepiemērošanu.

 

LR Zemkopības ministrija ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau 2018. gada septembrī, kā arī šogad ieviest atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem.

 

Foto: Bogomil Mihaylov (Unsplash)