Jaunievēlētais Carnikavas novada domes priekšsēdētājs Imants Krastiņš intervijā izdevumam "Carnikavas Novada Vēstis" stāsta par saviem plāniem jaunajā amatā.

 

Jau vairākus gadus pārmaiņas rūga kā mīkla. Tiesa, neapmierinātību varēja just pārsvarā tikai deputātu vidū, kas ir bijuši tiešie liecinieki apšaubāmajai lēmumu kvalitātei un veidam, kā tie tiek pieņemti. Taču decembrī, kad D.Jurēvicas izstrādātais pašvaldības budžeta projekts tika ar varu virzīts apstiprināšanai, deputātu pacietības vadzis trūka. Jāuzsver, ja no priekšsēdētāja komandas aiziet projām gandrīz puse deputātu, tas liecina par vadītāja neprasmi rast kopsaucējus, līdzsvarojot dažādās iedzīvotāju grupu vajadzības, ko pārstāv konkrētie deputāti.

 

Jurēvicai uzsākot pildīt domes priekšsēdētājas amatu, pašvaldībai bija viena miljona latu (1,5 milj. eiro) liels uzkrājums. Tagad, pēc sešiem gadiem, esam nodzīvojušies līdz 8 miljoniem eiro lielam parādam. Ja ir prioritārs projekts, tad, protams, atmaksājas ņemt aizdevumu. Taču, mūsuprāt, vairāki aizņēmumi nav atbilduši šim priekšnosacījumam.

Piemēram, lielu daļu no parāda sastāda trīs miljonu eiro vērtā velosipēdistu – gājēju tilta būvniecība pāri Gaujai, kuru pašvaldība finansēja tikai un vienīgi par saviem līdzekļiem, tos turklāt aizņemoties. Tilts ir skaists, bet vai tiešām tā bija novada "karstākā" vajadzība? Par šo naudu varēja rekonstruēt un apgaismot lielāko daļu galveno novada ielu. Un kur paliek tālredzība? Ja jau celt tik iespaidīgu tiltu, vai nevajadzēja nodrošināt arī maiņvirziena satiksmes iespēju autotransportam? Rezultātā, priekš auto braucējiem vēl arvien novads ir sadalīts divās daļās ar Gauju pa vidu, bet vēl vienu tiltu mēs vairs nevaram atļauties.

 

Traģikomiska izklausījās ES pārstāvja uzruna tilta atklāšanā, kurš apsveica Carnikavas novadu, ka esam vienīgie, kas uzbūvējuši tiltu par savu naudu visā 9 tūkstoši kilometru garajā EiroVelo13 maršrutā. Un stāsts turpinās. Jurēvica virzīja iespaidīgus naudas līdzekļus Mežgarciema kompleksa attīstībai. Es uzskatu, ka krietni svarīgāk ir izpildīt iedzīvotāju ilggadējos pieprasījumus par ielu un apgaismojuma sakārtošanu nekā attīstīt iedomātu uzņēmēju kvartālu meža vidū. Šādu un līdzīgu piemēru diemžēl mūsu pašvaldībā ir daudz.

 

Izšķērdība bija vēl viens iemesls, kas mums lika rīkoties. Jau vasarā ar deputātu vairākuma atbalstu noraidījām 225 tūkstošu eiro aizņēmuma ņemšanu datortehnikas iepirkumam, kurā figurēja portatīvie datori par 2500 eiro katrs. Pārsteigums bija arī ieraugot par dārgu naudu nesen izremontēto un aprīkoto priekšsēdētāja kabinetu. Mūsuprāt, tāda vaļīga rīkošanās ar nodokļu maksātāju naudu nav pieļaujama.

 

Visbēdīgākais ir tas, ka budžeta līdzekļu administrēšana paņem vislielāko daļu no izmaksām, kā rezultātā faktiskiem darbiem līdzekļi nepietiek. Aizņemšanās Valsts Kasē ir kļuvusi par pašvaldības ikdienu, vajag datorus – aizņēmums, vajag mašīnas – aizņēmums. Kā ES projekts, tā aizņēmums. Sasummējot visus tekošos ikdienas izdevumus, līdzekļi, ko varam ieguldīt attīstībā, paliek aptuveni 500 tūkstoši eiro jeb tikai 8% no pašu ieņēmumiem pēc maksājuma pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Jāpiemin, ka iepriekš pārējiem deputātiem ietekmēt budžeta līdzekļu pārdali bija praktiski neiespējami. Tas bija vienas personas projekts, bet domē mums ir 15 deputāti. Visu šo gadu garumā katrā budžeta apspriešanā esam iesnieguši virkni ar priekšlikumiem novirzīt līdzekļus no administrācijas izdevumiem vai dārgiem objektiem uz, piemēram, ielu un apgaismojuma sakārtošanu. Atsaucība bija nulle un runa ir gan par opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem. Arī šogad tika nolikts galdā gatavs produkts. Būtībā, pašvaldība bija pārvērtusies par patvaldību.

 

Patiešām, pastāvīgajam vietniekam ir pievienojušies vēl divi. Taču labāk ir divi papildus vietnieki, kur vienam ir pusslodze un otrs strādā bez atalgojuma, nekā faktiski divi izpilddirektori ar pilnu algu. Likvidējot Centrālās administrācijas vadītāja amatu, kas bija mākslīgi izveidots, pašvaldība vēl būtiski ietaupīs. Runājot par vietniekiem, vadības komandas starpā esam sadalījuši novadam svarīgākās jomas, un tagad katrai no tām ir politiski atbildīgs vadītājs. Katru rītu sākam ar vadības apspriedi, un jau tagad var redzēt rezultātus, ka četras galvas ir gudrākas par vienu.

 

Vēlos uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, tiks mainīts darbs komitejās, kur jaunajā kārtībā deputāti varēs virzīt savas iniciatīvas bez birokrātiskiem šķēršļiem. Proti, līdz šim tika pieprasīts deputātam iesniegt jau juridiski sagatavotu lēmumprojektu savas idejas realizācijai. Tagad mainīsim sistēmu uz to, lai komitejās būtu vairāk prāta vētras un deputāti lemtu jautājumus pēc būtības, bet dokumentus jau gatavotu administrācija. Līdz šim deputāti ir bijuši vienkārši balsošanas mašīna jau gataviem lēmumiem, kas ir jau iepriekš pieņemti vienpersoniski.

 

Otrkārt, atjaunosim komunikāciju tiltu ar organizētām ciema iedzīvotāju grupām, lai izlemtu labāko investīciju plānu konkrētajā ciemā. Piemēram, esam sākuši ciešu sadarbību ar biedrību "Garciemieši". Rezultāti ir pārsteidzoši. Pagājušajā trešdienā notika publiskā apspriešana vērienīgai būvniecības iecerei – "Karlsona parkam" Garciemā. Paredzētās būvniecības izmaksas ir viens miljons eiro. Vienlaicīgi biedrība organizēja ciema iedzīvotāju aptauju par svarīgākajiem attīstības projektiem. Aptauja parādīja, ka "Karlsona parks" ir pēdējā, ceturtajā vietā no piedāvātajiem variantiem, bet pirmajā gājēju – velosipēdistu celiņa izbūve posmā Garciems – Carnikava.

 

Rodas jautājums – kāpēc pašvaldība ir investējusi naudu tik apjomīga parka projektā, ja jau iedzīvotājiem tā nav pirmā prioritāte? No vienkāršas iedzīvotāju prasības kaut ko uztaisīt nocirstajā Dangu mežā Garciemā, mēs esam saņēmuši projektu par vienu miljonu eiro. Turpmāk pašvaldība strādās roku rokā ar biedrībām un iedzīvotāju grupām, lai novērstu risku, ka atkal tiktu realizēts kārtējais miljonu projekts, bet svarīgākās lietas paliktu novārtā.

 

Kā jau minēju iepriekš, budžetu mantojumā esam saņēmuši neapmierinošā stāvoklī. Tajā pat laikā, nekur nav pazuduši ikgadējie iedzīvotāju iesniegumi par ielu salabošanu, ietvju izveidi, apgaismojumu, bērnudārzu. Tieši šīs lietas mūsu novada iedzīvotāji minēja kā svarīgākās ilgtermiņa stratēģijas izstrādes aptaujās, un tagad ķersimies tām klāt. Kur ņemt līdzekļus? Pašu resursi ir gandrīz izsmelti. Darbosimies tālāk ar ES fondiem, prioritārāko objektu celtniecībai, rūpīgi izvērtējot, ņemsim aizņēmumu Valsts Kasē.

 

Pirms runājam par jaunām iecerēm, svarīgāk ir atbildēt jautājumu, kur tām ņemsim finansējumu. Risinājumu es saskatu iespējā, kas gandrīz nav apgūta. Proti, būtiski palielinot deklarēto iedzīvotāju skaitu novadā, arī budžeta ieņēmumi krietni pieaugtu. Pēdējo sešu gadu laikā faktiski nav mainījies deklarēto iedzīvotāju skaits – 7 tūkstoši. Taču pastāvīgie iedzīvotāji ziemas sezonā ir 15 tūkstoši un vasarā – līdz pat 30 tūkstošiem. Tā ir slēpta zelta bedre, kuras atrakšana ir tikai mūsu pašu rokās!

 

Mēs plānojam izstrādāt un uzsākt apjomīgu deklarēšanās programmu. Ja cilvēki ieraudzīs likumsakarību starp jaunu asfaltu pie savām mājām un deklarēšanos, tad mērķis būs sasniegts. Tiesa, ienākumus no jaunajiem deklarētajiem cilvēkiem pašvaldība saņemtu tikai, sākot ar 2018. gadu, bet, lai tas notiku, aktīvi jāstrādā jau šodien.

 

Runājot par lielajiem projektiem, sekojot iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, darbosimies, lai īstenotu gājēju un velosipēdistu celiņa būvi posmā Garciems – Carnikava. Tas būs atkarīgs no priekš izpētes rezultātiem un pieejamā finansējuma. Divu gadu laikā rekonstruēsim Dzirnupes ielu no Tallinas šosejas līdz Gaujas stacijai.

 

Viena no karstākajām problēmām ir milzīgā bērnudārza rinda. Esam sākuši darbu pie tā, lai pielāgotu Piejūras internātpamatskolas, kas atrodas Siguļos, pirmo stāvu bērnudārza iekārtošanai. Notiek darbs ar vecāku aptaujāšanu. Ja būs atsaucība, tad virzīsimies tālāk, lai jau septembrī varētu uzņemt bērnus līdz pat četrās grupiņās. Iesākumā rīkosim atvērto durvju dienu, lai ļautu vecākiem izvērtēt šo iespēju. Skolas direktors strādā plecu pie pleca ar bērnudārza "Riekstiņš" vadītāju, lai izstrādātu labāko piedāvājumu rindā stāvošajiem bērniem.

 

Esmu carnikavietis kopš četru gadu vecuma. Gāju šeit dārziņā, pabeidzu pamatskolu. Pateicoties labiem skolotājiem, tiku tālāk lieliskā skolā Rīgā. Dzīves līkločos esmu dzīvojis gan Rīgā, Liepājā, gan Amerikā. Taču, jo ilgāk biju prom no savas dzimtās vietas, jo vairāk mani "vilka" atpakaļ. Esmu laimīgs, ka varam ar ģimeni dzīvot mūsu novadā. Ceru, ka arī mana pašreiz vēl gadu vecā meitiņa iemīlēs Carnikavu. Meitas dēļ vēlos strādāt tā, lai viņa nākotnē varētu stāstīt, ka viņas novads ir labākā vieta pasaulē. Es pats tam jau ticu!

 

Novēlu iet pa dzīvi ar augstu paceltu galvu, priecāties par ikdienišķām lietām, kas tik bieži paskrien garām nepamanītas, un būt tādiem cilvēkiem, par ko apkārtējie saka, ka priecājas jūs pazīt.

 

S.Baltruka