Rakstos

Drukāt

Pašvaldības budžeta prioritātes 2016. gadā – izglītība un ceļu infrastruktūra

.

Budzets 1 tabula 2016Šī gada 28. janvārī novada dome apstiprināja pašvaldības budžetu 2016. gadam, un tajā par prioritāti noteikta Carnikavas novada izglītības iestāžu paplašināšana, kā arī novada ceļu un ielu infrastruktūras attīstība.
 
„Ik gadu pirms budžeta pieņemšanas mēs pārskatām prioritātes, un to veicām arī šogad. Pieņemtajā budžetā ir izsvērts katrs eiro un pakalpojums, lai to varētu izmantot pēc iespējas efektīvāk," stāsta Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Viņa norāda, ka viens piemērs tam ir apsaimniekošanas sistēmas optimizēšana – vairāku gadu garumā pašvaldība mērķtiecīgi ir iegādājusies tehniku, lai saviem spēkiem varētu apsaimniekot novada ielas, ceļus un citus objektus. „Rezultāts ir lielisks, un to pamanīja arī iedzīvotāji – pēc snigšanas agri no rīta ielas bija iztīrītas, ceļi – autovadītājiem izbraucami, un ziema mūs nepārsteidza nesagatavotus," saka D.Jurēvica. Jau šopavasar pilnā apjomā ar jauno tehniku tiks koptas pludmales, tīrīti meliorācijas grāvji, pļauts dambis, kā arī veikti citi novada sakopšanas darbi.
 
Būtiski mūsu novada attīstību ietekmē tas, cik daudz naudas iemaksājam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, dotējot citas Latvijas pašvaldības. Ja pagājušajā gadā tie bija 877 tūkstoši eiro, šogad šī summa ir palielinājusies par 59% un sastāda 1,37 miljonus eiro, kas ir 11% no pašvaldības kopējā budžeta.
 
„Jo vairāk iedzīvotāju te maksā nodokļus, jo vairāk mēs aizmaksājam citiem – tāda ir šī brīža valsts politika attiecībā uz daudzām Pierīgas pašvaldībām. Tādējādi veidojas absurda situācija – mums ir lielāka nepieciešamība pēc vietām pašvaldības bērnudārzā un skolā, dažādiem pakalpojumiem un infrastruktūras, bet valsts mums noņem vēl vairāk naudas," norāda D.Jurēvica.
 
Ielas, ceļi un apgaismojums
 
Atbilstoši mūsu novada attīstības programmai šogad plānoti remontdarbi vairākās novada centrālajās ielās. Iecerēta Dzirnupes ielas (posmā no pagrieziena uz Carnikavas internātpamatskolu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei) seguma atjaunošana, kā arī apgaismojuma izbūve, kas turpināsies 2017. gadā ar otru Dzirnupes ielas posma rekonstrukciju līdz autoceļam A1.
Lai uzlabotu drošu pārvietošanos Garciemā, turpināsies pērn uzsāktā apgaismota gājēju un velosipēdistu ceļa izbūve gar P1 reģionālo autoceļu. Šogad pašvaldība izbūvēs šī ceļa posmu no Mežciema ielas līdz Jaunajai ielai „Garciemā – 2", lai visi ciema ceļi, kas robežojas ar P1 šoseju, būtu savienoti. Jāpiebilst, ka novada attīstības programmā ir iekļauta arī gājēju un velosipēdistu ceļa izbūve gar autoceļu P1 posmā no Garciema līdz Carnikavai. Tomēr, tā kā tas stiepjas 5 km garumā, lēšamas ievērojamas būvdarbu izmaksas, par ko deputātiem jālemj, izvērtējot turpmāko gadu pašvaldības budžeta iespējas.
 
Garciemā šogad notiks arī tiltiņa pār Langu rekonstrukcija uz autoceļa P1, ko veiks VAS "Latvijas Valsts ceļi", savukārt "Latvijas dzelzceļš" ir ieplānojis sakārtot Garciema dzelzceļa staciju un pieejas tai līdzīgi, kā tas paveikt Kalngalē, iedzīvotājiem nodrošinot ērtu un drošu nokļūšanu stacijā. Šogad tiks veikti projektēšanas darbi, lai vēlāk varētu īstenot Garupes ielas rekonstrukciju un tur izbūvēt apgaismojumu.
 
Carnikavā plānota asfaltbetona seguma atjaunošana Jūras ielā (posmā no Laivu ielas līdz asfaltētā posma beigām), un asfaltbetona ieklāšana Garajā ielā. Tiks veikta arī neliela O.Vācieša ietves posma rekonstrukcija, kur tā ir pilnībā sabrukusi, atjaunojot ietves segumu. Rekonstruēta tiks arī daļa ietvju Carnikavas centrā, pie kafejnīcas "Tīne" likvidējot lielo peļķi, kas tur veidojas lietus laikā, kā arī izbūvējot autobusa pieturvietas kabatu.
 
Šogad pie nojumēm tiks arī vairākas autobusa pieturvietas O.Vācieša ielā. Tāpat turpināsies ielu apgaismojuma papildināšana Carnikavas centrā (Rīgas, Stacijas, Zvejnieku ielās) un jauna apgaismojuma izbūve Mazajā kāpu, Mazajā dārza, Pūces, Torņu, Āpšu un Ežu ielās.
 
Izglītības iestāžu kvartāls
 
Saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu Carnikavā ir nepieciešams paplašināt un modernizēt mūsu izglītības iestādes – pašvaldības bērnudārzu, Carnikavas pamatskolu, kā arī Mūzikas un mākslas skolu, tur paredzot telpas arī novada bibliotēkai. Pašvaldības speciālisti pie šī projekta ir strādājuši pusotru gadu, un 10. februārī tikās ar Latvijas arhitektiem, kas specializējušies energoefektīvu ēku projektēšanā, lai izvērtētu izglītības iestāžu paplašināšanas ieceri, sniedzot arī savus priekšlikumus.
 
Tuvākajā laikā tiks izsludināta iepirkuma procedūra, lai varētu veikt izglītības iestāžu kvartāla projektēšanu un piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu tā īstenošanā.
Saistībā ar sporta kompleksu jāpiemin, ka šobrīd Carnikavas stadiona tribīnes un citas palīgēkas, kas bija avārijas stāvoklī, ir nojauktas, un tuvāko mēnešu laikā tiks veikti būvgružu izvešanas darbi.
 
Uzsāktie attīstības projekti turpinās
 
Darbs turpinās arī pie citu iesākto projektu īstenošanas. Veloceļam "Eirovelo 13" joprojām tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, un paredzams, ka tā publiskā apspriešana notiks pavasarī.
Saskaņā ar novada attīstības programmu pakāpeniski katrā ciemā tiks izveidota vieta, kur pulcēties iedzīvotājiem, aktīvi atpūsties u.c. Tādējādi Garciemā, netālu no Eimuru sūkņu stacijas, vairākās kārtās iecerēts izveidot "Karlsona parku". Šogad iecerēts sakārtot un nolīdzināt šī parka teritoriju, lai nākotnē, izvērtējot iespējas piesaistīt arī ES finansējumu, to varētu turpināt attīstīt.
Tuvāko mēnešu laikā kļūs zināms, vai pašvaldības iecere Mežgarciemā izveidot uzņēmējdarbības centru, tiks atbalstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un pozitīva rezultāta gadījumā iedzīvotājiem sniegsim plašāku ieskatu par to. Pašvaldības speciālisti strādā arī pie daudzu citu projektu īstenošanas, par kuriem informēsim nākamajos šī izdevuma numuros.
Finanšu aizņemšanās – attīstībai
 
Saistībā ar iedzīvotāju jautājumiem publicējam precīzu informāciju par Carnikavas novada finansiālajām saistībām. Pašvaldības parādsaistības šobrīd sastāda 8% no pašvaldības pašu ieņēmumiem, lai arī atļautais aizņēmumu apjoms ir 20%. "Ja vēlamies novadu attīstīt, ir rūpīgi jāplāno un jāvērtē, kur iegūt tam resursus. Visas pašvaldības, kas spēj ar savu budžetu nodrošināt līdzfinansējumu, attīstībai un investīciju piesaistei līdzekļus aizņemas, un līdz šim mēs to esam darījuši ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi," skaidro D.Jurēvica.
 
Salīdzinājumam, saskaņā ar Valsts kases 2015. gada decembra pārskatu datiem, piemēram, Ādažu novada parādsaistības bija 10,97% apmērā no pašu ieņēmumiem, Saulkrastu – 10,26%, Mālpils – 15,86%, Ropažu – 7,96%. Jāpiemin, ka Carnikavas novada līdzekļu aizņemšanās ir saistīta arī ar lielo maksājumu (1,3 miljoni eiro) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kā dēļ trūkst finanšu infrastruktūras attīstībai.
 
Noderīga informācija: