15. jūlija domes ārkārtas sēdē tika skatīts jautājums par Carnikavas pamatskolas direktora iecelšanu amatā, un deputāti, kas piedalījās sēdē, vienbalsīgi nolēma, ka turpmāk direktora amata vietā strādās Raivis Pauls.

 

Direktora amata pretendentu atlasei pašvaldība rīkoja atklātu konkursu, kam pieteicās astoņi pretendenti. Konkurss notika vairākās kārtās, un no trīs labākajiem pretendentiem augstāko punktu skaitu konkursa komisija piešķīra Raivim Paulam.

 

Iepriekšējā darba pieredze izglītības jomā Raivim sākusies no 2011. gada, kad viņš pieteicās izglītības programmā “Iespējamā misija” un sāka darbu Ādažu vidusskolā par fizikas un dabaszinību skolotāju, aktīvi vadīja skolēnu parlamentu un pēdējos gadus bija direktora vietnieku izglītības jomā.

 

Raivis absolvējis Ventspils 4. vidusskolu un ar izcilību absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās. Studiju laikos un pēc studijām strādājis iegūtajā profesijā.

 

Kopš 2013. gada iegūtas zināšanas izglītības jomā Rēzeknes Augstskolā iegūta kvalifikācija Pedagoģijas, psiholoģijas un mācību priekšmeta didaktikā; Valsts izglītības satura centra Pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmā iegūta kvalifikācija “Kompetenču pieeja mācību saturā: jaunā mācību satura un pieejas mācībām ieviešana skolā aprobācijā iesaistītajiem pedagogiem”; Latvijas Fizikas skolotāju asociācijā Pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmā “Demonstrējumi un eksperimentālie uzdevumi fizikas stundās”.

 

Carnikavas pamatskolā Raivis Pauls pasniegs arī fizikas stundas 8.- 9. klasei.

 

Par nākotnes izaicinājumiem un plāniem Raivis Pauls saka: “Plānotais darba virsmērķis ir izveidot Carnikavas pamatskolu par skolu, kurā skolēni labprāt turpina mācīties visu pamatskolas posmu un, kas Latvijas izglītības sistēmā asociējas ar augstas kvalitātes mācīšanās organizāciju.

 

Pašlaik skolā ir redzama tendence, ka skolēnu skaits strauji samazinās pēc 6. klases. Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams izveidot skolēniem piedāvājumu 7.-9. klasē, kas ir būtiski atšķirīgs no viņu mācīšanās pieredzes 1.- 6. klasē un dod viņiem tādas prasmes, zināšanas, ko nav īsti iespējams iegūt citās skolās.

 

Pilnīgi noteikti salīdzinoši nelielais skolēnu skaits ir jāpārvērš par plusu, nodrošinot lielāku individualizāciju mācībās un personīgāku pieeju katram skolēnam. Ar laiku iespējams piedāvāt citādāku mācību formu, piemēram, daļai no mācībām notiek attālināti, moduļos vai projektu veidos. Nepieciešams biežāk jautāt skolēnu viedokli un tajā ieklausīties – palielinās skolēnu labsajūtu un piederības sajūtu. Noteikti ir jāizveido sistēma, kā skolēni var sazināties ar direktoru nepieciešamības gadījumā, piemēram, pastkaste. Lai paaugstinātu akadēmiskos sasniegumus, jāizpēta iespēja skolēnus dalīt katrā stundā vai daļu stundu vismaz daļā priekšmetu grupās pēc zināšanām un prasmēm. Skolotājam jāatbalsta, jāvirza un jāiedvesmo skolēns. To var izdarīt izprotot kā mūsdienu skolēni apstrādā informāciju, pielietojot efektīvas mācību metodes un materiālus, iesaistot skolēnus mācību procesā. Tātad ir nepieciešams pamainīt veidu, kā tiek plānots mācību darbs un skolotājiem ir jāgūst pārliecība par šādi organizēta darba efektivitāti.

 

Pamatojoties uz 21. gadsimtam skolotājam nepieciešamajām zināšanām, kas ir kompleksa problēmu risināšana, kritiskā domāšana, kreativitāte vai radošums, cilvēkresursu vadīšana, sadarbība ar līdzcilvēkiem, emocionālā inteliģence, dialoga prasmes un kognitīvā elastība, kas ir ļoti augstas prasību latiņas katram no mums izglītības procesā iesaistītajiem, ir jādomā par skolotāju profesionālo pilnveidi un labsajūtu skolā.

 

Svarīga ir sadarbība ar vecākiem gan formālā, gan neformālā gaisotnē, lai visiem skolēnu izglītošanā iesaistītajiem ir vienots redzējums par to, kas notiek skolā un izglītībā kopumā.”