Pašvaldība
Piekrastes pašvaldības spērušas pirmo soli kopīgai EuroVelo 13 Latvijas posma attīstīšanai
16. aprīlī Carnikavā norisinājās konference ar diskusiju piekrastes pašvaldību vadītājiem, kas veltīta projekta “EuroVelo 13 – Dzelzs priekškara maršruta” (īsāk – EuroVelo 13) attīstībai Latvijā no Rucavas līdz Ainažiem.Lai sekmētu velotūrisma attīstību Latvijā un Pierīgā, pēc Carnikavas pašvaldības aicinājuma uz konferenci bija pulcējušies Latvijas piekrastes pašvaldību vadītāji un pārstāvji, tūrisma un transporta nozares eksperti, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Konferencē piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Krāmers, kurš ir maršruta EuroVelo 13 idejas autors.
Konferences atklāšanā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica rosināja klātesošos diskutēt, lai vienotos par kopēja projekta īstenošanu. Viņa norādīja, ka mērķis ir spert pirmo soli un parādīt, ka pašvaldības gatavas vienoties vienam kopējam projektam.
“Šis ir īpašs gads Latvijai, atzīmējot simtgadi, un īpašs gads EuroVelo 13, jo aprit 30 gadi, kopš nojaukts Berlīnes mūris,” savā uzrunā teica M. Krāmers. “Tas nav tikai brauciens ar velosipēdu, tas ir ceļojums vēsturē, politikā, kultūrā un dabā.” Viņš iepazīstināja klātesošos ar svarīgākajiem kultūras objektiem līdzās Dzelzs priekškara velomaršrutam un vairakkārt uzsvēra, ka pirms 30 gadiem ideja par velomaršrutu no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Turcijai šķistu nereāla, taču tagad tā izveide ir iespējama un pat nepieciešama, ņemot vērā velotūrisma straujo attīstību. Ieguvēji no EuroVelo 13 attīstības būšot visi, tostarp pašvaldības, caur kuru teritorijām vijas maršruts, jo, kā norādīja M. Krāmers, dati liecina, ka velotūrists dienā iztērē 35 eiro, bet tūrists ar auto – vien 10 eiro, nerēķinot tēriņus par naktsmītni.
Diskusijas laikā viedokļus pauda arī Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaitis un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks – abi bija vienisprātis, ka velo ceļu attīstība valstij ir ļoti būtiska. V. Silenieks akcentēja “Velosatiksmes attīstības plāna 2018.-2020. gadam” projektu un uzsvēra, ka šādi maršruti kā EuroVelo 13 jāīsteno kā lielās velo ceļu maģistrāles valstī, kurām tālāk var pievienot vietējas nozīmes velo ceļu posmus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava klātesošos iepazīstināja ar Eiropas aktīvā velotūrista “portretu”, raksturojot ceļotāja vecumu, paradumus, ceļojumā pavadīto laiku, prasības un vajadzības u.c. Savukārt vides un tūrisma eksperts Juris Smaļinskis, kas pārstāv Latvijas lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un projektu “Jūrtaka”, klātesošajiem skaidroja, ko var gūt pašvaldības, kuru teritorijām cauri vijas starptautiski velobraucēju un kājāmgājēju maršruti, kā arī klāstīja savu pieredzi, ceļojot uz velosipēda gar jūras piekrasti Vācijā un Dānijā. Viņš atzīmēja, ka EuroVelo 13 projekta ietvaros līdz šim ir izstrādāts maršruts, bet tagad svarīgākais ir infrastruktūras izveide, īpaši reģionos, kuros koncentrējas liels cilvēku skaits.
Lielākā daļa piekrastes pašvaldību, kuru teritorijas šķērso EuroVelo 13 maršruts, izteikušas atbalstu idejai par kopējā projekta īstenošanas ieceri. Tomēr jāņem vērā atšķirīgās situācijas EuroVelo 13 posmos Latvijas piekrastes pašvaldībās. Atturīgāku pozīciju demonstrēja Kurzemes un Zemgales novada pašvaldību pārstāvji. Piemēram, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa diskusijā pauda, ka maršruta posms cauri Rojai ved gar ostu un ir velobraucējiem bīstams, un pašvaldība nevēlas tērēt savus līdzekļus projekta vajadzībām. Arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pauda līdzīgu viedokli, atzīmējot, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, pašvaldība par saviem līdzekļiem nevar piedalīties šāda projekta realizēšanā, lai gan projektu kā tādu atbalsta un būtu gatavi iesaistīties tā attīstībā, ja tiktu piešķirts finansējums.
Pašvaldībām vienojoties kopīgam mērķim, nākamais solis ir iegūt starptautiskā EuroVelo 13 maršruta (Latvijas daļai) nacionālas nozīmes objekta statusu, kas ļautu īstenot veloceļa kopprojektu ar ES atbalstu, realizējot to caur Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmu. D. Jurēvica norādīja: “Iegūstot nacionālas nozīmes statusu EuroVelo 13 maršruta posmam Latvijā, ikviena piekrastes pašvaldība varēs īstenot aktivitātes sev vēlamā laikā.”
Par maršrutu:
“EuroVelo 13 – Dzelzs priekškara maršruts” iezīmē simbolisku robežu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem. Kopumā šis maršruts šķērso 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 400 km garumā. Maršruts Latvijā vijas 562 km garumā, kur mijas dažāda seguma un intensitātes ceļi, piedāvājot aptuveni 80 km garumā braukt pa pašu jūras piekrasti. EuroVelo 13 maršruts ir iekļauts nacionāla līmeņa telpiskās plānošanas dokumentos. Maršrutam ir izveidota mobilā aplikācija, tas ir daļēji marķēts dabā, ir sagatavotas detālas kartes Eiropas, Latvijas un reģionālā līmenī un daudziem maršruta posmiem ir izstrādāti tehniskie projekti.
