Dambis uzbūvēts – novads pasargāts no plūdiem

.

Dambis bilde 800Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji. 
 
Kopumā tā šobrīd ir pirmā tik liela mēroga pretplūdu aizsargbūve, kas izbūvēta neatkarīgās Latvijas vēsturē. Izaicinājumi, kas pārvarēti, īstenojot tik vērienīgu hidrobūvi, bijis ne mazums, stāsta Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Rekonstruētie vai no jauna uzbūvētie dambji ir paveikto darbu redzamākā daļa, tomēr kopš darbu uzsākšanas pie šī projekta 2010. gadā līdz pat šim brīdim uzrakstīti un dažādās institūcijās iesniegti neskaitāmi dokumenti, panāktas daudzas vienošanās, piesaistīts finansējums 4 374 164 eiro apmērā, ko pilnā apjomā finansē Eiropas Reģionālais attīstības fonds.

"Manuprāt, par pieejamajiem līdzekļiem ir paveikts ļoti daudz. Carnikavas pusē esam pieraduši, ka te, izņemot "Līdums-2" teritoriju, nav plūdu kopš septiņdesmitajiem gadiem. Tomēr tas nav pašsaprotami. Esošais dambis Gaujas kreisajā krastā bija nolietots, postījumus tam bija nodarījuši arī bebri un žurkas, bet atsevišķās vietās bija patvaļīgi sastādīti koki. Ja dambis netiktu rekonstruēts, kā arī izbūvētas jaunas hidrobūves, neviens nevarētu apgalvot, ka, piemēram, nākamgad mēs būtu pasargāti no plūdiem. Bija jāveic šis ieguldījums, lai vismaz nākamos 50 gadus tā būtu pašsaprotama lieta," skaidro E.Pudzis.

Vēl pirms pāris gadiem tādi epiteti kā „Gauja izgājusi no krastiem, plūdi Siguļos, Gaujas ciemā un "Līdums-2" teritorijā" kopā ar foto attēliem, kuros redzamas applūdušas mājas, dārzi, ielas un pļavas, masu medijos bija vērojami ar noteiktu regularitāti. Tas pavasara palos cietušo mājokļu īpašniekiem, protams, ikreiz nesa zaudējumus, kā arī krietni sarežģīja ikdienas gaitas. Tagad, pateicoties jaunajiem dambjiem, šo vietu iedzīvotājiem par plūdiem vairs nav jāuztraucas, apgalvo projekta īstenotāji.

„Carnikavā sāpīgākā vieta bija "Līdums-2". Tur savulaik tika uzbērts valnis, bet tam cauri tecēja ūdens. Pēc rekonstrukcijas, kad dambis faktiski tika uzbūvēts no jauna, jau pavasarī varēja redzēt, ka ūdens šajā apdzīvotajā teritorijā vairs neieplūst. Arī citviet, piemēram, Carnikavā pie Svētku laukuma vairs neveidojas ļoti slapjas vietas, jo ūdens netiek cauri dambim, pateicoties tajā iebūvētajiem speciālajiem māla ekrāniem," norāda E.Pudzis. Arī Garupe no Gaujas upes plūdiem tagad ir pasargāta, jo pie Poču dambja ir izbūvēta caurteka – regulators, kas Gaujas uzplūdu laikā neļaus ūdeņiem pa meliorācijas grāvjiem caur Vecgauju nokļūt šajā ciemā.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, "Zvejnieka" un "Saules" aizsargdambji – stiepjas 4,35 km garumā. Patiesībā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. No tehnoloģiskā viedokļa esot izdarīts viss, lai pārliecinātos, ka šīs rievsienas ir kvalitatīvas un kalpos nākamos 50 gadus. Sākotnēji piegādātos materiālus būvuzraugs neatļāvis izmantot un licis atgriezt atpakaļ ražotājam, jo pēc rūpīgas pārbaudes bijušas bažas par to izturību. Pēc tam no Polijas piegādāti jauni materiāli, vēlreiz veiktas visas pārbaudes un iegūta atļauja lietot rievsienas, kas redzamas šobrīd.

Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" atzinis, ka jaunā būve zivīm kaitējumu nav nodarījusi, tās var turpināt pārvietoties, jo zivju ceļš ir pietiekami plašs.
 
Dambju karte final

Siguļu dambī (D4) pie viena īpašuma Valteru ielā šobrīd izveidojies pārrāvums, jo pašvaldībai par hidrobūves izveidi nav izdevies panākt vienošanos ar tā īpašnieku. Tomēr šobrīd notiek zemes atsavināšanas process, un, kad tas noslēgsies, pašvaldība minētajā posmā plāno būvniecību turpināt. „Šī zemesgabala augstākais punkts, kur atrodas ēka, ir gandrīz tikpat augsts kā dambis, tāpēc, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem, projekta ietvaros rasti alternatīvi risinājumu, lai pasargātu apkārtējos īpašumus," norāda E.Pudzis.

Līdzīga situācija ir ar aizsargdambi pie dārzkopības kooperatīvās sabiedrības „Saule". Tur dambja trase sākotnēji bija iecerēta pār ļoti plašu, applūstošu pļavu. Tomēr, tā kā teritorijas īpašnieki pierādīja, ka plūdi to nav skāruši ne šajā, ne pagājušajā gadsimtā, projekta īstenotāji piekāpās. „Tomēr, ja situācija mainīsies un konstatēsim, ka arī tur dambis ir nepieciešams, nākotnē iztrūkstošo posmu varēs izbūvēt," stāsta aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" Polderu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ivars Slāģis.

Kopumā pēdējo gadu siltās ziemas bija liels palīgs dambju būvniecībai, jo darbi varēja notikt bez lieliem pārtraukumiem. Savukārt vasarā, kad gaisa temperatūra pa dienu sasniedza 30 grādu atzīmi, bijuši brīži, kad atļauts sākt būvdarbus četros no rīta, jo pretējā gadījumā lielās svelmes dēļ tie būtu pilnībā jāaptur. Projekta ietvaros Carnikavā pie Vecgaujas izbūvēta arī straumvirzes būna un 335 metrus garš Gaujas krastu stiprinājums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Neraugoties uz novadā veiktajiem apjomīgajiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem, plūdu iespējamība pastāv – vienu reizi 100 gados. Šādu varbūtību apliecina SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs", kas veica Gaujas upes hidraulisko modelēšanu. Plūdi iespējami situācijā, ja Gaujā ūdens līmenis strauji paaugstinās, un tajā pašā laikā ir arī spēcīgi vējuzplūdi. "Tas nozīmē, ka vienlaicīgi lielas ūdens masas nāk no Gaujas augšteces, savukārt vējš no jūras dzen ūdeni atpakaļ. Kad abi šie ūdens daudzumi šeit satiekas, tad iespējami vislielākie plūdi," E.Pudzis vērš uzmanību uz dabas stihiju.

Lielākie vējuzplūdi Carnikavas novadā pēdējo simts gadu laikā pieredzēti 1969. gada rudenī. Kā liecina hidrometriskie novērojumi, tad ūdens līmenis jūrā (Daugavgrīvā) aptuveni 20 diennaktis sasniedzis rekordaugstu atzīmi – 224 cm. "Lielajos plūdos Carnikavā iedzīvotāji pa ielām pārvietojās ar laivām, un Garciemā tika būtiski bojāta Eimuru sūkņu stacija. Nākamajā gadā Gaujas kreisajā krastā uzbūvēja dambi, kā arī plūdos nopostīto staciju," stāsta E.Pudzis.
 
Tagad, pēc vairāk nekā 40 gadiem, sūkņu stacija Garciemā ir rekonstruēta no jauna tāpat kā vēl četras šādas stacijas mūsu novadā. Tajās ir uzstādīti moderni un ekonomiski sūkņi, kas patērē daudz mazāk elektrības, to vadība ir automatizēta. Pārsūknējamā ūdens jauda visās rekonstruētajās sūkņu stacijās kopā ir 1600 litri sekundē. „Jaunās sūkņu stacijas ir iebūvētas līdz pat 2,5 metru dziļumā zem jūras līmeņa, kas ļauj sūkņus droši darbināt arī ziemas laikā bez būtiskiem ierobežojumiem. Tāpat ir pārtīrīti krājbaseini, sakārtota to apkārtējā vide. Carnikavā daļa sūkņu staciju bija uzbūvētas uz vecupēm, iespējams uz Gaujas vecajām gultnēm, kā rezultātā sūkņu staciju būvbedrēs bija novērojami dažādi grunts slāņi ar ļoti lielu gruntsūdeņu pieplūdi, kas sagādāja lielākās problēmas būvdarbu gaitā," skaidro SIA „Riga rent" pārstāvis Jānis Purakalns.

Par hidrobūvēm upes labajā pusē sabiedriskajās apspriešanās notika karstākās diskusijas, iedzīvotājiem bija iebildumi, tāpēc ir atsevišķi posmi, kas no pavasara paliem nav pasargāti – tur cilvēki pilnībā atteikušies no dambju izveides vai arī būvniecību pašvaldībai nebija iespējams īstenot īpašumtiesību dēļ.

Jaunuzbūvētais dambis upes tuvumā dzīvojošajiem ir raisījis jautājumus par iespēju uz hidrobūves veidot trepes un uzejas. Kā norāda E.Pudzis, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, to tagad ir vairāk nekā sākotnēji plānots. "Protams, pie katras mājas uzejas nav iespējams izvietot, un iedzīvotājiem jārēķinās, ka, lai nokļūtu uz dambja, kāds gabals būs jāpaiet ar kājām. Tomēr, ja vajadzība būs pamatota, izvērtēsim iespējas nākotnē izveidot papildus uzejas."

Nākotnē iecerēts Carnikavas pusē pa dambi veidot apgaismotu promenādi ar cieto segumu, bet otrpus Gaujai tas saglabāsies kā "zaļais" dambis, kura virsmu klāj zālājs. Kā atzīst E.Pudzis, jau tagad Siguļu pusē vērojama būtiski lielāka aktivitāte nekustamo īpašumu tirdzniecības jomā, un arī pašvaldība šobrīd izvērtē iespējas nākamajā gadā ieguldīt līdzekļus Dzirnupes ielas rekonstrukcijā, jo, pateicoties dambim, no plūdiem ir pasargāta arī ceļu infrastruktūra.

Paredzēts, ka projekta "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā" ieviešana noslēgsies 2015. gada decembrī. Tomēr pašvaldība turpinās darbu gan ar krasta stiprinājumiem, gan citiem nepieciešamajiem risinājumiem plūdu draudu novēršanai nākotnē, kā arī izsaka lielu pateicību iedzīvotājiem par sapratni aizsargdambju būvniecības laikā!
 
ERAF visilogo
 
S.Baltruka
 
Share on Facebook Tweet