Turpmāk publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Sernikon" darbosies ne tikai Carnikavas, bet arī Saulkrastu novadā, turklāt vairākkārt ir palielinājies arī projektu īstenošanai pieejamais finansējums. 

 

Martā notika biedrības kopsapulce, kurā tika apstiprināta biedrības jaunā valde, kā arī padome 12 locekļu sastāvā. "Sernikon" valdē ievēlētas divas Saulkrastu novada pārstāves – turpmāk valdes priekšsēdētājas amata pienākumus pildīs Zane Seržante, bet par valdes locekli kļuvusi Anita Līce. Savukārt par biedrības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis, kurš stāsta par biedrības jaunajām prioritātēm un iespējām novadniekiem iegūt finansējumu savu ieceru īstenošanai, kas veicinātu novada attīstību.

 

Jaunā prasība paredz, ka biedrības darbības teritorijā jābūt vismaz 10 000 iedzīvotāju, bet Carnikavas novadā ir gandrīz 7000. Tā kā ieceres, intereses, vajadzības un nākotnes redzējums abiem novadiem ir līdzīgs, redzam, ka mēs varētu mierīgi kopā pastāvēt. Biedrība ir izpildījusi prasības, lai nākamos 7 gadus abu novadu attīstībai varētu piesaistīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZV) līdzekļus.

 

Biedrības stratēģijas izstrāde vēl nav noslēgusies, šobrīd ir tikai noteikti aptuvenie darbības virzieni, tomēr prioritāte būs atbalsts uzņēmējdarbībai un ciemu attīstībai. Īpaši – uzņēmējdarbības uzsākšanai, jauniešu uzņēmējdarbībai, visticamāk arī tūrismam. Vai prioritāte tieši būs infrastruktūras attīstība vai arī sabiedriskās aktivitātes, par to vēl biedrībā lemsim. Katrā ziņā uzsvars būs uz to, kas nepieciešams tieši ciemos, nevis novada līmeņa vajadzības.

Kopumā biedrība jaunajā plānošanas periodā nekoncentrēsies uz jau piesaistīto Eiropas fondu līdzekļiem, bet meklēs arī citus finansējuma avotus, jo ir skaidrs, ka novados ir daudz vajadzību, ne tikai tās, kuras iespējams īstenot ar šobrīd „Sernikon" pieejamiem finanšu līdzekļiem. Ļoti iespējams, ka nākotnē organizēsim apmācības uzņēmējiem un citiem interesentiem par ciema plānošanu un to, kā uzlabot klientu apkalpošanu – par to, kas ir svarīgi ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējdarbībai un tūrisma attīstībai kopumā. Jo konkurence pieaug, un mums ir jābūt gataviem šai situācijai. Mēs nevaram visu laiku gaidīt, ka uz esošajiem resursiem spēsim būvēt turpmāko attīstību.

 

Jā, tomēr tas nenozīmē, ka uz tādu pašu naudas apjomu kā iepriekš būs vairāk gribētāju. Arī finansējums būs krietni lielāks. Lai arī biedrības darbības teritorija, apvienojot Carnikavas un Saulkrastu novadus, kļuvusi divreiz lielāka, piemēram, pieejamais EJZV finansējums būs aptuveni trīs reizes lielāks. Jāsaprot, ka iepriekšējā plānošanas periodā mēs būtībā mācījāmies, kā paši varam īstenot projektus, tāpēc daudzi no tiem bija saistīti ar vienkāršām, bet vajadzīgām lietām. Tā bija tāda „iesildīšanās" un parādīšana, ka jūs, iedzīvotāji, paši varat daudz ko paveikt. Tagad jau ir jāsāk domāt – mēs, iedzīvotāji, esam daļa ne tikai no sava novada, bet arī visas Vidzemes piekrastes, un ar savām darbībām ir jāveicina visas kopējās teritorijas attīstība, nevis jārisina tikai vienai nelielai interešu grupai svarīgi jautājumi. Tas nav nekas jauns, tā ir normāla Eiropas prakse. Mēs vienkārši ļoti daudzus gadus esam pieraduši pie tā, ka kāds lemj mūsu vietā, bet tad, kad ir jālemj pašiem, īsti nemaz neprotam lēmumu pieņemt. Tā ir viena liela Latvijas sabiedrības problēma, ka redzam tikai savu ielu. Tomēr, ja gribam lielākas pārmaiņas, mums ir jādomā plašāk.

Jaunajā plānošanas periodā projektiem būs jākļūst ar daudz lielāku atdevi. Ja projekts saistīts ar uzņēmējdarbību, tā ietvaros jābūt radītām jaunām darbavietām. Ja ar sabiedriskajām aktivitātēm – tām jādod labums gan uzņēmējiem, gan vietējai sabiedrībai. Jārēķinās, ka projektu īstenošana kļūst sarežģītāka, tomēr arī finansējums būs daudzkārt lielāks. Ja iepriekšējā periodā viena projekta apmērs varēja būt līdz 20 000 eiro, tad turpmāk tas var sasniegt pat 100 000 eiro. Tie ir pavisam cita izmēra projekti, no kuru iznākuma rādītājiem arī tiks prasīts vairāk nekā līdz šim.

 

Es redzu, ka mūsu sabiedrībai atkal tiek dots instruments, ar ko darboties, bet no sabiedrības arī tiek sagaidīts, ka tā arvien vairāk iesaistās sarežģītās lietās, komplicētu jautājumu risināšanā. Biedrības rīcības grupai tas prasīs pielikt lielākas pūles cilvēku izglītošanā, piemēru rādīšanu, „iziešanu" ārpus savas teritorijas. Turpmāk, lai veicinātu uzņēmējdarbību un resursu labāku izmantošanu, būs jāsadarbojas ar citām teritorijām.

 

Tuvākajā laikā uzsāksim darbu pie biedrības stratēģijas izstrādes, aptuveni pēc diviem mēnešiem sāksies vēl viens apmācību un visticamāk arī pieredzes apmaiņas cikls interesentiem, kuri vēlas īstenot projektus. Viņiem būs iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz citām Latvijas vietām. Tiem, kuri konkursā plāno startēt ar lielākiem projektiem, ir jāsāk gatavoties jau šobrīd. Lai pierādītu, ka ideja ir 100 000 eiro vērta, tai ir jābūt ļoti pamatotai un izstrādātai. Pieteikšanās projektu iesniegumu pieņemšanas pirmajā kārta ātrākais notiks šī gada beigās. Tagad ir laiks visiem interesentiem domāt un saprast, kādas ieceres viņi vēlētos īstenot. Jau šobrīd esam konstatējuši, ka daudzas idejas ir pārāk vienādas. Ja visi īstenos vienādas idejas, ir skaidrs, ka neviena no tām „neizdzīvos". To esam konstatējuši, un tāpēc esam sākuši strādāt pie tā, lai radītu labākas idejas. Ir arī daudzas tiešām labas ieceres, ko iedzīvotāju vēlas īstenot, un tas šobrīd ir ļoti svarīgi Carnikavas novadam. Informācija par biedrības aktualitātēm un projektu konkursiem pieejama www.sernikon.lv, sekojiet līdzi!

 

S.Baltruka