Dzīvnieku policija nenozīmē speciāli apmācītus policijas suņus, kas var būt pirmās asociācijas, dzirdot šo vārdu savienojumu. Stāsts ir par attiecībām, atbildību un aktivitātēm, kurās var iesaistīties ikviens, kam rūp droša un sakārtota vide, kurā sadzīvo cilvēki un dzīvnieki – mīluļi vai tie, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par klaiņojošiem dzīvniekiem.

 

Diemžēl ik pa brīdim izskan ziņas vai stāsti par briesmīgiem gadījumiem tepat, mūsu pašu novados, par to, kā klaiņojoši suņi uzbrukuši cilvēkiem vai nodarījuši postījumus kāda zemnieka sētā.

 

„Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām" – šī Antuāna de Sent Ekziperī frāze ļoti precīzi raksturo projekta un portāla www.dzivniekupolicija.lv ideju un aktivitātes, saņemot finansējumu no Eiropas Sociāla fonda. „Dzīvnieku policijas" portāla sludinājumu sadaļa popularitātes ziņā pārspēj pat sludinājumu portālu ss.lv, ar gandarījumu konstatē projekta īstenotāji biedrība „Dzīvnieku pansija „Ulubule"". Tam ir vairāki izskaidrojumi – racionāli un emocionāli, lai gan nodalīt prātu un jūtas attiecībās ar dzīvniekiem ne vienmēr izdodas.

 

Runājot par racionāliem iemesliem – portāls aptver visu Latviju, sniedzot informāciju par reģistrētajām dzīvnieku patversmēm un to kontaktiem. Ieskatoties portālā, var atrast padomus rīcībai, ja dzīvnieks pazudis vai atrasts, cietis satiksmes negadījumā, konstatēta cietsirdība pret dzīvnieku vai pamanīts klaiņojošs dzīvnieks. Projekta laikā atbalstītas 14 dzīvnieku aizsardzības organizācijas un 9 dzīvnieku patversmes. Dzīvnieku aizsardzības organizācijām tiek piedāvāta iespēja izveidot savu profilu portālā. Tādi jau izveidoti šādām dzīvnieku patversmēm dažādos novados: Alūksnē dzīvnieku patversmei „Astes un Ūsas", Valmierā un Rīgā dzīvnieku aizsardzības biedrībai „Trīnīte", Valmierā dzīvnieku patversmei „Valmieras namsaimnieks", Jēkabpilī dzīvnieku patversmei „Jēkabpils pakalpojumi", Ķekavas novadā un Rēzeknes novadā dzīvnieku patversmēm „Mežavairogi" un dzīvnieku patversmei „Mellers" Slokā.

 

Runājot par emocijām – tās vislabāk atspoguļo sadaļas „Sludinājumi" apakšsadaļa „Laimīgie", kur lasāmi stāsti par dzīvniekiem, kas atraduši saimnieku, vai saimniekiem, kas atraduši pazudušo mājas mīluli. Šajā sadaļā projekta īstenotāji iesaka ieskatīties garastāvokļa uzlabošanai. Tāpat arī te iespējams ievietot sludinājumus par atrastiem, pazudušiem vai klaiņojošiem dzīvniekiem. Ja suns vai kaķis pazudis, saimnieki var izmantot portāla sniegtās iespējas, lai pēc iespējas ātrāk dzīvnieku atrastu. Turklāt sludinājumu lapu var izdrukāt izvietošanai tuvākā apkārtnē.

 

Vēl viens jautājums, kuram projektā tika veltīta uzmanība, ir mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija. Ik pa brīdim no dažādiem Latvijas novadiem atskan ziņojumi par klaiņojošo mājas dzīvnieku nodarītiem kaitējumiem lauksaimniekiem, dabai vai pat uzbrukumiem cilvēkiem. Virkne nevalstisko organizāciju iesniegušas Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli, aicinot pēc būtības grozīt Ministru kabineta noteikumus „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Problēmas būtība – nereģistrētiem, klaiņojošiem mājas dzīvniekiem ir grūti vai pat neiespējami noteikt saimnieku.

 

Nevalstiskās organizācijas aicina, lai dzīvnieku identificēšana tiktu nodrošināta, izmantojot valsts vai ES fondu līdzekļus, bet visus turpmākos maksājumus uzņemtos dzīvnieka īpašnieks, nevis tie tiek segti no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā tas ir pašreiz. Ilze Džonsone, biedrības „Dzīvnieku pansija „Ulubele"" valdes locekle: „Bieži vien mēs līdzekļus investējam seku, nevis cēloņu novēršanā. Tieši tāpēc mūsu iniciatīva par mājdzīvnieku reģistrēšanu ir īpaši nozīmīga, jo tā sakārto sistēmu, cīnās ar cēloņiem, nevis sekām." Biedrība ir iesaistīta ministriju darba grupās, kas izstrādā attiecīgos normatīvos aktus, to rezultāti gaidāmi 2014. gada otrajā pusē.

 

Projekta īstenotāji ir apņēmības pilni darbu turpināt, sakot, ka pēc pieciem gadiem Latvijas valsts 100. gadadienā, cerams, dzīvnieku patversmes būs pustukšas, tiks izmantoti „čipi", lai dzīvniekus tik viegli un bez jebkādas atbildības nevarētu izmest uz ielas, un mēs dzīvosim drošā un sakārtotā vidē.

 

 

Kamēr zinātnieki pēta, vai zivis runā, tikmēr stāstus par „nu, tā-ā-ādu lomu!!!" stāsta makšķernieki. Diemžēl pienācis laiks ne tikai stāstīt, bet arī sargāt zivis – tiem pašiem makšķerniekiem. Lai gan Latvija ir upēm un ezeriem bagāta zeme, dažādu faktoru ietekmē – maluzvejniecība, ūdenstilpju aizaugšana, piesārņojuma palielināšanās, klimata pārmaiņas, faktiska ūdens objektu neapsaimniekošana u. c. – Latvijas ūdeņos zivju resursi kļūst arvien nabadzīgāki. Turklāt, ja atsevišķiem darboņiem ienāk prātā nodarboties ar rūpniecisko (lielos apmēros) zvejniecību nelegāli, tad, izrādās, pat eksistējošie sodi viņus neattur šādus pārkāpumus izdarīt atkārtoti. Runa ir nevis par to, ka kāds makšķerē vai spiningo, bet gan par nelikumīgu zvejniecību ar pat pusotra kilometra garuma tīkliem, pat neņemot vērā zivju saudzēšanas periodus. Piemēram, pagājušā gada nogalē policija un Valsts vides dienesta inspektori Babītes ezerā atkārtoti aizturēja malu zvejniekus, kas atzina, ka zivis tiek zvejotas tirgošanai. Kopumā bija izlikti 27 tīkli 1200 metru garumā un zivju resursiem nodarīti kaitējumi vairāk nekā 5000 eiro. Tas ir tikai viens gadījums no daudziem.

 

Valsts un pašvaldības policijas un vides inspektori atzīst, ka ar viņu cilvēkresursiem nav pietiekami, jo malu zvejnieki „nav ar pliku roku ņemami" un savus nodarījumus veic atkārtoti un izdomā jaunus veidus. Tāpēc svarīgs ir iedzīvotāju atbalsts, kaut vai savlaicīgi ziņojot. Un kam tad visvairāk rūp zivis, ja ne makšķerniekiem?! Tāpēc, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību zivju resursu aizsardzībā un saglabāšanā, biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija" pieteica projektu Eiropas Sociālā fonda finansējumam. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu biedrība izstrādāja mācību programmu un piedāvāja apmācības cilvēkiem, kas vēlējās kļūt par valsts vai pašvaldības pilnvarotajiem sabiedriskajiem vides inspektoriem. Šāda iespēja pašvaldību pilnvarotajiem vides inspektoriem vai tiem, kas vēlējās par tādiem kļūt, tika radīta pirmo reizi. Turklāt ikvienam interesentam zināšanu papildināšanai ir pieejama „Sabiedriskā vides inspektora rokasgrāmata zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā".

 

Projekta lielākais ieguvums ir pieaugusī sabiedrības ieinteresētība un līdzdalība, jo, piemēram, savlaicīga zivju atbrīvošana no nelikumīgajiem zivju tīkliem bieži vien ir iespējama, tikai pateicoties dažādu cilvēku sniegtajai informācijai par novērotajiem pārkāpumiem. Šobrīd par novērotajiem pārkāpumiem asociācijas Mobilajai grupai regulāri ziņo ap 60 cilvēkiem. Īpaši daudz par informācijas sniedzējiem kļuvuši jaunieši, kas rada cerību nākotnei. Tas devis iespēju savlaicīgāk un mērķtiecīgāk novērst pārkāpumu sekas, tai skaitā veicot preventīvus pasākumus. Sniegtā informācija ļauj asociācijas Mobilās grupas dalībniekiem daudz operatīvāk un mērķtiecīgāk īstenot reidus, kuru laikā ūdenstilpnes tiek atbrīvotas no nelikumīgiem zivju ieguves rīkiem un dzīvās zivis tiek atlaistas atpakaļ.

 

Latvijas Makšķernieku asociācija turpina darbu, lai palielinātu izpratni par Latvijas dabas vērtībām un to saglabāšanas nozīmību, vienlaicīgi veicinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā. Asociācijas tīmekļa vietnē ierakstīts „Dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no senčiem, bet gan aizņēmušies no mūsu bērniem!". Varbūt mums sev to vajadzētu ik pa brīdim atgādināt, un ne tikai attiecībā uz zivīm.