Mūsdienu tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka nevienam vairs nav pārsteigums par to piedāvātajām iespējām. Kā jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas pašvaldībā, vairāk stāsta novada domes datortehnikas inženieri – Edgars Priede un Māris Lazdiņš. 

 

Par ikdienu kļuvusi Skype bezmaksas sazināšanas ar saviem radiniekiem ārzemes, sekošana ceļa norādēm interaktīvajā kartē telefonā, kurš tagad cita starpā kļuvis arī par fotoaparātu. Arī pašvaldībā moderno tehnoloģiju izmantošana palīdz ne tikai efektīvāk strādāt, bet arī ievērojami ietaupīt laiku un naudu. 

 

Edgars: Abās domes administratīvajās ēkās (Stacijas 5 un 7) ir izbūvēti jauni tīkli, kas nodrošina interneta un telefona sakarus. Pašvaldības jauno mājas lapu ir novērtējuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī kolēģi, jo tur ievietot informāciju tagad ir daudz vienkāršāk. Arī, izveidojot jauno Carnikavas elektronisko pakalpojumu portālu, esam izmantojuši tehniskos risinājumus, kas šobrīd ir aktuāli un tehnoloģiju tirgū tiek augstu novērtēti. Šajā portālā mums ir izdevies īstenot šobrīd ekskluzīvu lietu, ka arī juridiskas personas var tajā autentificēties un saņemt pašvaldības pakalpojumus.

Māris: Informācijas un datu apjoms, ko nepieciešams uzglabāt, katru dienu kļūst tikai lielāks un tam ir nepieciešama vieta. Pagājušajā gadā pašvaldībā iegādājāmies divus modernus serverus, un, izmantojot atvērtā koda operētājsistēmu, tos virtualizējam.

Edgars: Tas nozīmē, ka uz viena fiziska servera patiesībā darbojas vairāki virtuālie serveri, kas ļauj tajā uzglabāt ievērojami vairāk informācijas, kā arī taupīt servera telpas vietu un elektroenerģiju. Mūsdienās tā ir populāra prakse, pamazām visi sāk to izmantot. Vēl pastāv iespēja no kāda uzņēmuma iegādāties pakalpojumu datu glabāšanai, par ko arī, protams, ir jāmaksā, un šajā gadījumā nebūs īstas pārliecības par uzglabāto datu drošību. Šobrīd to visu pašvaldībā varam nodrošināt bez papildus līdzekļiem.

Māris: Esam ieviesuši arī tā saukto „mākoņa" tehnoloģiju, un tās priekšrocības vislabāk var novērtēt kolēģi. „Mākonis" dod iespēju saviem dokumentiem piekļūt kā no jebkura datora, tā mobilā telefona, jo tas, ko esat izveidojuši savā datorā, tiek dublicēts uz servera. Tas nozīmē, ka darbinieks, piemēram, var aizbraukt apsekot kādu objektu un turpat uz vietas, izmantojot savu gudro telefonu, veikt savos darba dokumentos nepieciešamās korekcijas.

- Kā vēl jaunās tehnoloģijas palīdzēt ekonomēt līdzekļus?

Edgars: Mūsu prioritāte ir atvērtā koda programmatūras izmantošana. Piemēram, veidojot jauno elektronisko pakalpojumu portālu, izstrādātājiem iekļāvām prasību, ka portāla lietošanas tiesības paliks nevis viņiem, bet pašvaldībai. To nodrošināt ļauj šī atvērtā koda programmatūra, kas nozīmē, ka pēc portāla izveidošanas nav kādam jāmaksā par tā uzturēšanu, to varam darīt paši. Piemēram, arī Lielbritānijā nesen tika izveidots elektronisko pakalpojumu portāls visas Apvienotās Karalistes mērogā, kurā izmantotas atvērtā koda tehnoloģijas, kas palīdzējis ieekonomēt ļoti lielus finansiālos līdzekļus.

 

Edgars: Tā ir ilūzija, ka darbības, ko cilvēki veic internetā, citiem nav redzamas. Internetā ir ļoti lielas iespējas izsekot tavai rīcībai, nosakot, kas, kad, ko un no kurienes ir darījis. Jautājums, cik būtiski ir to atklāt, tomēr viss ir izsekojams. Attiecībā par datu rezerves kopijām, jāsaka, ka parasti cilvēki par to atceras tikai tad, kad cietais disks vairs nedarbojas vai arī datu ierīce ir nozagta ar visu tajā esošo informāciju, kas bieži ir svarīgāka par pašu ierīci. Lai izvairītos no šādām situācijām, es ieteiktu apsvērt domu izmantot Dropbox tehnoloģiju, kur bez maksas iespējams uzglabāt noteiktu datu apjomu. Tā būs iespēja ne tikai ērtāk izmantot jūsu datus, bet ierīču bojājumu gadījumā arī tos nepazaudēt.

 

- Vai tas, ko cilvēki publicē sociālajos tīklos un vēlāk izdzēš, pēc tam internetā tiešām nav atrodams?

Edgars: Ja jūs kaut ko publicējat internetā, tad rēķināties, ka tas kļuvis redzams un zināms visai pasaulei. Tas ir ļoti vienkāršs likums. Mūsdienās sociālie tīkli ir gan izklaides veids, gan darba instruments, jo, piemēram, darba devēji tos nereti izmanto kā mehānismu, lai pārbaudītu darbinieka profilu. Katrā situācijā ir jāizvērtē, kādam mērķim jūs to vēlaties izmantot. Piemēram, darbinieki ir tikuši atlaisti no darba par saviem ierakstiem Facebook, kā tas notika Ford rūpnīcā.

Māris: Tas, kas vienreiz ir ticis publicēts un pēc tam izdzēsts, nenozīmē, ka vēlāk milzīgajā interneta tīklā nav aktīvs.

 

S.Baltruka