Būsim uzmanīgi vētras laikā!

Lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem, atgādinām par drošu rīcību vētras laikā. Ja sinoptiķi prognozē iespējamu negaisa vai stipra vēja tuvošanos, iedzīvotājiem ieteicams savlaicīgi nodrošināties ar baterijām, radioaparātiem, alternatīvajiem gaismas ķermeņiem, kā arī uzlādēt mobilos telefonus, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams nekavējoties paziņot par elektrotīkla bojājumu. 

 

Ēkās vai objektos, kur nav pieļaujami elektroapgādes pārtraukumi, īpašniekiem vajadzētu savlaicīgi izveidot pārvietojamo elektroenerģijas avotu pieslēguma vietas.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina:
- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības. Tieši mobilais telefons palīdzēs Jums sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112.
- Sagatavojiet kabatas lukturīšus un pārliecinieties, ka mājās ir baterijas, kuras ievietot radioaparātā. Elektrības pārrāvumu laikā radioaparāts būs Jūsu vienīgā iespēja uzzināt par notikušo, kā arī operatīvo dienestu ieteikumus turpmākai rīcībai.
- Daudzdzīvokļu māju iemītnieki ir aicināti pārliecināties par to, ka uz viņu balkoniem neatrodas lietas, kuras vējš var aizpūst, tādējādi apdraudot garāmgājēju veselību un dzīvību. Tās lietas, kuras nevar pārvietot iekštelpās, ir stingri jānostiprina.
- Privātmāju un lauku iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, ka viņu māju pagalmā visas vieglākās lietas ir piesietas vai nostiprinātas tā, ka vējš tā nevar aizpūst.
- Ja nepieciešams novietot automašīnu, tad tam izvēlieties vietu, kas nav zem kokiem vai tiešā to tuvumā.

Lai vētra neapdraudētu cilvēku veselību un dzīvību:
- Iespēju robežās vētras laikā ir jāuzturas telpās un tās jāpamet tikai galējas nepieciešamības dēļ. Lūstoši koki, vēja norauti reklāmas stendi un ēku konstrukciju daļas var apdraudēt ne tikai cilvēku veselību, bet arī dzīvību.
- Ja tomēr vētras laikā atrodaties ārpus telpām, neuzturēties un nenovietot transporta līdzekļus zem vientuļiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām;

- Nelietot lietussargus: tie apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus;

- Neejiet pāri tiltiem, nepieciešamības gadījumā var zem tilta paslēpties un nogaidīt, līdz pāriet stiprās vēja brāzmas.
- Stingri aizveriet logus, durvis un bēniņu lūkas.
- Esot telpās, neuzturieties tiešā logu tuvumā. Lūstoši zari un vēja nesti priekšmeti var izsist loga rūtis.

- Ja atrodoties klajā laukā, jāsameklē vieta, kur patverties, piemēram, grāvis vai ieplaka. Ja tādas nav, tad stipras vēja brāzmas gadījumā jānoguļas zemē;

- Ja atrodoties uz ūdens, jāmēģina nokļūt krastā. Vislabāk, ja laivu var izvilkt no ūdens, klajā vietā apgāzt un nogulties zem tās;

- Ja atrodoties mežā, jāieiet dziļāk biezoknī. Biezoknī koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem;
- Ja vētras laikā bērniem ir jādodas uz vai no skolas vai ārpusskolas nodarbībām, vēlams viņus pavadīt.
- Neaizmirstiet par ugunsdrošību. Ja vētras rezultātā ir radušies elektrības pārrāvumi, lai pārvietotos pa māju, izmantojiet lukturīti. Neatstājiet degošu sveci bez uzraudzības.
- Lai savlaicīgi iegūtu informāciju par gaidāmo vētru, kā arī rīcību tās laikā, atstājiet ieslēgtu radio vai televizoru.
- Vētras laikā jūrā var veidoties augsti viļņi, tāpēc tad kategoriski aizliegts atrasties uz moliem. Šajā laikā mola akmeņi ir slideni, tāpēc viļņu, spēcīgā vēja un slideno akmeņu dēļ cilvēks viegli var iekrist ūdenī, no kurienes paša spēkiem izkļūt ārā praktiski nav iespējams.

Uzziņa - vētras
Ja vēja ātrums brāzmās sasniedz 21 m/s, tas atbilst metrologu apzīmējumam – vētra.
Vētras tiek iedalītas:
- Stipra vētra – vēja ātrums brāzmās ir virs 24,5 m/s;
- Ļoti stipra vētra – vēja ātrums sasniedz 28,5 m/s;
- Orkāns – vēja ātrums ir virs 32,7 m/s.

Elektrodrošība vētras laikā
Ja uz mājas ir uzgāzies vēja nolauzts koks, kas vienlaikus arī traucē elektroapgādi – nekādā gadījumā netuvoties lūzuša koka bojātām vai pārrautām elektrolīnijām, bet nekavējoties sazināties ar AS "Latvenergo" Klientu servisu pa bezmaksas tālruni 80200404, lai informētu par situāciju.

 

Kā rīkoties, ja pazūd elektrība:
- Vispirms jāpārbauda, vai nav izslēgušies drošinātāji.
- Ja elektrības nav visā mājā, bet kaimiņos ir, jāsazinās ar mājas apsaimniekotājiem.
- Ja elektrības nav arī kaimiņmājās, jāsazinās ar "Latvenergo" Klientu servisu pa bezmaksas tālruni 80200404.
- Ja ir nogāzušies koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, zvaniet VUGD pa tālr. 112 vai 01. Visā valstī ātro palīdzību var izsaukt, zvanot pa tālruni 113.

Elektrotraumu gadījumos var būt divējādas situācijas – kad cilvēks nonācis saskarē ar zemspriegumu (līdz 1000V) un kad cilvēks nonācis saskarē ar augstspriegumu (virs 1000V). Katrā no šīm situācijām ir būtiski atšķirīga nepieciešamā rīcība. Vienīgais, kā iespējams palīdzēt cilvēkam, kas nonācis augstsprieguma strāvas iedarbībā, ir nekavējoties ziņot elektroietaises valdītājam, lai atslēdz bojāto elektroietaisi un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Nekādā gadījumā necensties tuvoties strāvas ietekmē esošajam cilvēkam, nedz arī strāvas noplūdes vietai, jo jebkura saskare ar augstspriegumu ir nāvējoša.

Palīdzot cilvēkam, kas nonācis zemsprieguma strāvas iedarbībā, jārīkojas ātri, bet pārdomāti: vispirms jānovērtē situācija un uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbība. To var izdarīt, pārtraucot elektroapgādi, izslēdzot aizsardzības automātslēdžus, motoru utt. Ja tas neizdodas, var mēģināt "atvienot" cietušo no strāvas ar elektrību nevadoša (piemēram, gumijas vai sausa koka) priekšmeta palīdzību; kad cietušais ir atvienots no strāvas iedarbības, jāmēģina ar viņu sazināties; ja cietušais neatbild un nereaģē, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112; gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušajam var sniegt pirmo palīdzību, to dara pēc ABC shēmas, ja nepieciešams, izmantojot atdzīvināšanas tehnikas – mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Tomēr to var darīt tikai speciāli apmācīti cilvēki – rīkojoties uz savu galvu, var nodarīt vairāk ļaunuma nekā palīdzēt.

Rīcība, lai aizsargātu savu mājokli no zibens

Novērojumi rāda, ka zibens parasti sper augstākajos objektos – torņos, baznīcās, kokos, stabos, bet nav izslēgti gadījumi, ka zibens par savu mērķi var izvēlēties arī cilvēka mājokli. Lai gan prasība privātmājās izbūvēt zibensnovedējus nav obligāta, Latvijā tomēr zibeņi sper. Ja zibens iesper ēkas jumtā, uguns dažkārt izplatās tik strauji, ka aizmidzis cilvēks briesmas var pat nepamanīt.

Ja zibens izlāde notiek elektropārvades līnijā, pārspriegums var bojāt ēkā esošās elektroiekārtas. Lai pasargātu datoru, piemēram, ir par maz to izslēgt ar pogu, – no rozetes jāatvieno arī datora kontaktdakša. Vēlams no datora atvienot arī datu tīkla vadu. Līdzīgi arī televizora antenu vēlams atvienot tuvojoties negaisam, jo zibenim trāpot antenā ir iespējams televizora bojājums.

Ja mājās nav izbūvēta pārsprieguma aizsardzības sistēma, negaisa laikā nevajadzētu sēdēt blakām sienās esošajām rozetēm. Tāpat jādara ar visām citām sadzīves elektroierīcēm. Piesardzība jāievēro arī lietojot, piemēram, kabeļu tālruni. Dažkārt zibens var iespert mājas telefona tīklā, un strāva var nonākt līdz aparātam.

Lai nevajadzētu lieki uztraukties par mājas drošību, vēlams uzstādīt ārējo zibensaizsardzības sistēmu un papildus tai, elektroierīču aizsardzībai pret pārspriegumu, ēkas elektrosadalnes būtu jāaprīko ar pārspriegumaizsardzības blokiem.

Avots: Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, AS "Sadales tīkls"

Foto: Kdrestoration.com